5.2. Zināšanu nodošana no skolotāja skolniekam
Vārdi paši par sevi nespēj nodot augstākās zināšanas. Augstākās zinības atrodas ārpus telpas, ārpus laika un ārpus kustības; tās ir absolūtas. Mēs uztveram notiekošo tikai kā cēloņu un seku secīgu kārtību un dēvējam to par laiku. Kustību mēs arī sajūtam sevī iekšēji. Kustība, mainība, telpa, laiks – tas, ko sajūt pati mainīgā kli, turpretī tajā esošā gaisma atrodas absolūtā miera stāvoklī. Tāpēc garīgais ir ārpus laika, telpas un kustības.
Kāpēc? Tāpēc ka garīgais arī ir kli, jo gaismu mēs uztveram caur kli. Vai mēs izejam ārpus mūsu kli tad, kad kaut ko uztveram? Nē. Kāpēc tad garīgais atrodas ārpus laika, telpas un kustības – miera stāvoklī? Tāpēc ka par garīgo tiek dēvēta izlabotā egoistiskā īpašība, kas ieguvusi gaismas īpašību. Izlabotā kli sajūt Augstāko realitāti tieši tāpat kā gaisma, kas atrodas miera stāvoklī ārpus laika, telpas un kustības.
Svarīgi nesajaukt: mēs pastāvīgi atrodamies savā iekšējā stāvoklī, savās sajūtās, savā kli. Taču, ņemot vērā, ka šī kli ir mainījusies, lai līdzinātos gaismai, ieguvusi gaismas īpašības, tā sajūt tieši to pašu, ko sajūt gaisma, atrodas tajā pašā stāvoklī. Tāds kli stāvoklis tiek dēvēts par garīgo. Vārdam gaisma kabalā ir vairākas nozīmes, atkarībā no stāvokļiem, kurus kabalisti apraksta. Gaisma var būt vēlmju piepildījums, Radītājs, spēks, dabas likumi un tā tālāk.
Skolotāja izrunājamie vārdi nespēj nodot augstākās zinības, kuras atrodas ārpus laika, telpas, kustības. Tikai zaru valoda spēj izteikt zaru un to augstāko sakņu savstarpējo korelāciju.
Ko nozīmē „dzirdēt zaru valodu”? Ja skolnieks kaut ko dzird no skolotāja un spēj to uztvert tieši kā zaru valodu, tad viņš patiešām skolotāju dzird un spēs saņemt vajadzīgo informāciju. Ja es ko skaidroju, tad daži dzird mūsu ierasto pasaulīgo valodu, taču ir cilvēki, kuri sadzird zaru valodu. Tas ir atkarīgs no skolnieka, nevis no skolotāja.
Šo valodu spēj saprast tikai tas, kurš saprot sakņu un zaru savstarpējo korelāciju. Saikni starp sakni un zaru nav iespējams izzināt no lejas uz augšieni: raugoties uz zemākajiem zariem, mēs nespējam rast jebkādu analogu ar augstākajām saknēm. Gluži otrādi, sākumā pašam jāizzina augstākās saknes un tikai pēc tam, lūkojoties no augšienes lejup, iespējams izprast sakarību starp katru sakni un tās zaru.
Atrodoties zemākajā pakāpē, jums nav iespējams saprast to, ko ar zaru valodas palīdzību jums nodod augstākais. Tikai paceļoties līdz viņa līmenim, jūs spēsiet saprast, ko viņš jums klāsta. Kāpēc tad viņā klausīties? Kad pacelšos augšup, es sapratīšu, ko viņš man stāsta. Kāda tad nozīme klausīties patreiz, ja es jebkurā gadījumā nespēšu saprast? Tas viss domāts tam, lai klausoties viņā, es sajustu vēlmi pacelties līdz viņa pakāpei, lai kļūtu kā viņš. Šo mērķi ir nepieciešams sasniegt. Skolotājs vēršas pie sava skolnieka nevis ar nolūku dot sapratni, bet lai skolnieks noskaņotos uz apziņu, cik svarīgi ir pacelties līdz skolotāja pakāpei.
Tikai pēc tam, kad skolnieks pacelsies līdz augstākajai pakāpei, viņš uzzinās un izpratīs saknes un zara saiknes, viņam ar skolotāju kabalistu radīsies kopēja valoda – zaru valoda. Tad skolotājs spēs viņam nodot visas savu gudrību nianses, zināšanas par notiekošo Augstākajās pasaulēs – visu to, ko viņš ir saņēmis no saviem skolotājiem vai izzinājis patstāvīgi. Tāpēc ka tagad viņiem ir kopēja valoda un viņi viens otru saprot.
Iekāms skolnieks nesaprot šo valodu un nezina, kādā veidā zars norāda uz sakni, skolotājs nevar viņam paskaidrot nevienu augstāko zinību vārdu, nevar runāt ar viņu par kabalas izpēti. Kabalas zināšanas ir iespējams nodot tikai tam, kurš saprot, kas viņam tiek nodots. Nav iespējams vienam otru saprast, atrodoties dažādās pakāpēs. Skolniekam jāpaceļas līdz tai pakāpei, kurā atrodas skolotājs. Taču kādā veidā skolnieks varētu pats sasniegt zaru valodas zināšanas? Studējot kabalas grāmatas, kuras pakāpeniski viņu ievada Augstākās pasaules sajūtās.
Lasot grāmatas, sajūtot vēlmi pacelties līdz tam līmenim, kurā bija atradies to autors, klausoties skolotājā, vēloties pacelties līdz viņa līmenim, pat īpaši neiedziļinoties vārdos, taču tiecoties saplūst ar Augstāko, cilvēks patiešām mainās un paceļas augšup. Tikai ar savas vēlmes spēku, nevis ar prāta racionālo izpratni.
Iespējams, kāds no mums ir piedzimis gudrāks, veiksmīgāks, cits – mazāk, taču tam nav nekādas nozīmes. Galvenais – vēlme, jo garīgā kli ir vēlme. Prāts, kas eksistē līdzās vēlmei, ir spēja ātri apstrādāt informāciju un zināmā veidā ar to manipulēt. Prātam nav ne mazākā sakara ar garīgo, tas spēj darboties tikai egoistiskajā pasaulīgajā līmenī. Garīgajā ir tikai vēlme.
Pēc tam, kad skolnieks ir sasniedzis vismaz pirmo Augstākās pasaules pakāpi un no tās līmeņa no augšienes uz leju apguvis zaru valodu, viņš var saņemt zināšanas no skolotāja kabalista. Paceļoties vismaz līdz pirmajai garīgajai pakāpei, ir iespējams redzēt, kā šī valoda darbojas un analoģiski tam izzināt augstākas pakāpes. Tāpēc pats galvenais ir šķērsot mahsomu. Pakāpieni, kas atrodas aiz mahsoma, līdzinās viens otram. Katrs nākamais pakāpiens atšķiras no iepriekšējā ar lielāku izpausmi, lielāku apjomu, lielāku spēku un dziļumu, taču starp tiem jau pastāv līdzība, nevis atgriezeniskā un pilnīgi nesaprotamā saikne, kas pastāv starp mūsu pasauli un Augstāko.
Jaunākie komentāri