Augstākā mērķa sasniegšanas ceļi
Kabala aplūko veidus, kādos cilvēks var sasniegt augstāko mērķi – identificēties ar vispārējo augstāko vadošo spēku, dēvētu „Radītājs”. Lai to paskaidrotu, kā piemēru ņemsim kādu ļoti sīku dzīvo organismu, kura vienīgā loma ir sevis barošana un pastāvēšana zināmu laika periodu, kas paredzēts pecnācēju radīšanai. Pētot šo vienkāršo mikroorganismu, mēs atklāsim, ka tas ir sarežģīts savienojums, kas sastāv no liela daudzuma dažādu šķiedru, pētījumu rezultātā to ir konstatējuši biologi un fiziologi, taču, neskatoties uz to, pastāv vairums smalku nianšu, kas šodien vēl nav izzinātas. Tas liecina par to, ka pat tādas primitīvas eksistences uzturēšanai nepieciešams liels daudzums detaļu, savienojumu un funkciju, par kurām mēs vēl ļoti maz zinām.
Pēc analoģijas ar šo piemēru var iedomāties to neskaitāmo dažādo savienojumu un saikņu daudzveidību, kas mums jāapgūst, lai sasniegtu augstāko mērķi. Citiem vārdiem sakot, augstākais mērķis ir sasniedzams tikai pilnībā realizējot visu, kas ir cilvēkā. Saprātīgi un ar izpratni mums ir jāpēta visas Radītāja iedarbības uz sevi: sava uzbūve, viss, ko Viņš ir radījis un Viņa vadība, kā arī tas, kādā veidā tas mainās un noved pie galīgā pilnības stāvokļa.
„Ceļš uz augstāko mērķi”
Tādējādi studēt likumu nozīmē realizēt to uz sevis, sīki izpētot iemeslus: no kurienes tas nonāk lejup, kāpēc tieši tādā formā, kā tas darbojas, kāds ir tā uzdevums un kā to pielietot, lai sasniegtu augstāko mērķi.
Šajā gadījumā Universa vadības likumu izzināšana nozīmē ne tikai novērot to darbības un mērīt attiecīgos parametrus, līdzīgi tam, kā mēs eksperimentāli pētām mūsu pasaules likumus. Garīgos likumus nepieciešams apgūt, ņemot vērā to rašanās izejas punktu: kāpēc radīti tieši šie likumi un tieši tādā veidā, kāpēc tieši tādi esam radīti mēs un citi pasauļu objekti, – līdz pat izpratnei par to, kas notiek ar katru atomu un katru ķermeni visos eksistējošos stāvokļos.
Tad, kad cilvēks apgūst Visuma sistēmu kopumā, visos tās līmeņos, tikai tad viņš saprot Radītāja darbību attiecībā uz visu Universu, kļūst līdzīgs Radītājam un attaisno Viņu. Šādu stāvokli dēvē par „saplūsmi ar Radītāju īpašību līdzībā”.
Kabala sniedz mums visas zināšanas par dabu un ja mēs tās neabsorbējam, neuzsūcam, nerealizējam, nevarēsim sasniegt mērķi. Milzīgs, no pirmā acu skata, neiespējams uzdevums – ikvienam kļūt par fiziķi, ķīmiķi un biologu visos Universa līmeņos. Cilvēkam savas dzīves laikā ir jāapgūst pilnīgi visi likumi, taču ne ar ierasto, tradicionālo to vai citu parādību izpēti. Ar kabalas palīdzību viņš izzina saknes vēl līdz tam brīdim, iekāms tās realizējas mūsu pasaules nedzīvās, augu un dzīvnieku dabas līmenī, kur to izpausmes sekas var tikt fiksētas un izpētītas ar akadēmisko zinātņu tehniskajiem līdzekļiem.
Divas sistēmas: lejup nākšana un augšupeja
Kabala ietver sevī divu paralēlu un savstarpēji pilnīgi līdzvērtīgu sistēmu izpēti un piedāvā to izmantošanas veidus, kas ļauj sasniegt radījuma mērķi. Pirmā sistēma dēvēta par „pasauļu, parcufim9 un sefirot10 lejup nākšanas kārtību”. Otrā: „izzināšana” vai „Augstākā spēka izzināšanas pakāpes”. Vienīgā šo absolūti identisko sistēmu atšķirība ir tā, ka pirmā veidojas virzienā no augšienes uz leju: no pirmcēloņa (Radītāja) Bezgalības pasaulē11 līdz tā pilnīgajam pretstatam – mūsu pasaules zemākajai pakāpei. Otrā sākas mūsu pasaulē un virzās augšup uz pirmcēloni, precīzi atkārtojot visus stāvokļus, savienojumus un saiknes, kas veido pirmās sistēmas struktūru.
Virzoties augšup mērojot otrās sistēmas līmeņus, cilvēks soli pa solim apgūst visus Augstākā vadošā spēka izzināšanas līmeņus atbilstoši tiem likumiem un principiem, pēc kuriem tie ir veidojušies no pirmcēloņa līdz stāvoklim „mūsu pasaule”. Tādējādi varam secināt, ka pirmā sistēma ir modelis un tās pastāvēšanu nosaka nepieciešamība realizēt Visuma mērķi, tas nozīmē, ka visai cilvēcei ir jāizzina Radītājs visā pilnībā, tas ir, jārealizē otrā sistēma.
Tādējādi Radītāja atklāšana nav viena mirkļa akts, bet aizņem laiku, kas nepieciešams, lai iegūtu īpašības, kuras ir nepieciešamas visu lejup nākošo līmeņu parādību un īpašību uztverei, līdz cilvēks pilnībā apgūst to daudzveidību.
Augstāko spēku secīgais izplatīšanās process virzienā no augšienes lejup noteica tādu pašu secīgu to izpētes raksturu virzienā no lejas augšup, kas līdzinās kāpšanai pa kāpnēm un tāpēc izzināšanas līmeņi tika nosaukti par „pakāpieniem” (pakāpēm).
Atrodoties uz zemākā pakāpiena, cilvēks nespēj iedomāties, ka varētu pāriet uz nākamo, jo viņš to nejūt. Kā gan var vēlēties nezināmo? Augšupeja kļūst iespējama pateicoties tam, ka nākamais pakāpiens ļauj sajust savu klātbūtni. Tāpēc tā zemākā daļa it kā nolaižas līdz iepriekšējā pakāpiena augšējai daļai. Rodas līmeņu atšķirības un izpratne par to, kas jādara, lai paceltos augšup.
Visu pakāpienu izzināšanas secība ir noteikta: katrs nākamais ir augstāks par iepriekšējo. Atšķirība ir izzināšanas dziļumā. Arī pašlaik mēs atrodamies Bezgalības pasaulē un to sajūtam, taču tikai visminimālākajā tās izpausmē, kuru dēvējam par „mūsu pasauli”. Nepastāv nekas cits, izņemot Bezgalības pasauli un mūs tajā. Viss pārējais ir filtri, kas atrodas mūsu maņu orgānos.
Mūsu pasaule ir vislielākais filtrs, kas vājina mūsos Bezgalības pasaules sajūtu. Novēršot šo filtru, cilvēks paceļas uz augstāku pakāpienu. Caur šo pasauli viņš redz nākamo Bezgalības pasaules slāni, kurš izpaužas arvien vairāk atbilstoši pacelšanās līmenim. Tādā veidā, izzinot Nodomu, cilvēks būtībā iekļūst matērijas dzīļumā.
Tādējādi ir iespējams izdarīt secinājumu par divu realitāšu pastāvēšanu:
1. matērijas realitāte – augstākās gaismas atklāšanas kārtība virzienā no augšienes uz leju, no Pirmavota, kas nosaka gaismas stiprumu un kvalitāti, kas izplūst no Radītāja būtības. Šī gaisma pakāpeniski virzās caur vairākām apslēptības stadijām, līdz no tās izveidojas materiālā realitāte;
2. Augstākā saprāta realitāte – kad notikusi atklāšana no augšienes uz leju, izveidojas kārtība no lejas uz augšieni, kas atveido kāpņu pakāpienus, atbilstoši kuriem cilvēce attīstās līdz tam brīdim, kad tiek sasniegts radījuma mērķis.
Vārdnīca
9 Parcufs (dzsk. parcufim) = „garīgais ķermenis” – vēlme baudīt Radītāju, kas apveltīta ar ekrānu (tas ir, spējīga saņemt gaismu).
10 Sefira (dzsk. sefirot) – daudzveidīgās īpašības, kuras sev pieņēma Radītājs attiecībā pret radījumiem. Kopā to ir 10 – Keter, Hohma, Bina, Hesed, Gvura, Tiferet, Necah, Hod, Jesod, Malhut.
11 Bezgalības pasaule – stāvoklis, kad visas vēlmes pilnībā, bez ierobežojuma, apmierinātas, tas ir, radījums (vēlme baudīt) neierobežo gaismas (baudas) izplatīšanos.
Jaunākie komentāri