Warning: in_array() expects parameter 2 to be array, string given in /home/kabriga/public_html/wp-content/plugins/wordpress-mobile-pack/frontend/sections/show-rel.php on line 37

SKA mācību materiāli. Ievadkurss-16

(SKA MĀCĪBU KURSI), 00.Ievadkurss Komentēt

<<Ievadkurss-15

Vēlmes baudīt attīstības posmi

Mūsu būtība, mūsu sākotnējā matērija ir vēlme gūt baudu. Vēlme baudīt attīstās pakāpeniski un pieņem noteiktas formas, kuras kļūst arvien izsmalcinātākas.

Pirmais attīstības posms attiecībā uz vēlmi gūt baudu ir ķermeniskās vēlmes: uzturs, ģimene, mājas, sekss, tātad tas, ko pieprasa mans ķermenis. Es to vēlētos pat dzīvojot vienatnē. Otrais vēlmes attīstības posms ir tieksme pēc bagātības. To mēs redzam, ielūkojoties cilvēces vēsturē. Trešais posms ir tieksme pēc varas un slavas. Ceturtais posms ir tieksme pēc zināšanām. Piektais vēlmes attīstības posms ir tieksme izzināt Augstāko spēku, tieksme pēc identiskuma, līdzsvara, līdzības dabai.

Pieci vēlmes attīstības posmi pastāv katrā cilvēkā, dažādās ārējo izpausmju un spēka kombinācijās. Viss šis spektrs piemīt ikvienam no mums. Turklāt ne tikai katram atsevišķam cilvēkam (katrā viņa pārdzimšanu riņķojumā), bet arī visai cilvēcei šīs vēlmes attīstās pakāpeniski – no tīri ķermeniskajām līdz vēlmei pēc bagātības, slavas, varas, zināšanām un tieksmei pēc Augstākā.

No kurienes mēs vispār esam radušies? Mēs sakām, ka esam vēlme, ikviens no mums ir vēlme. Taču kāpēc cilvēku ir tik daudz? Patiesībā esam vienas vēlmes (Ādama) integrālās daļiņas, ko radījis Augstākais spēks, gaisma. Atsevišķas vēlmes Ādamā tiek dēvētas par „atsevišķām dvēselēm”, un tās ir savstarpēji saistītas, līdzīgi mūsu ķermeņa orgāniem un šūnām.

Kas pēc tam notiek ar šo sākotnējo, pirmdzimto vēlmi, kuru dēvē par „Ādamu”? Tā pamazām kļūst raupjāka un nonāk lejup no augstākā atdeves, mīlestības pakāpiena, kura līmenī tika radīta. Atkarībā no raupjuma pakāpes izpaužas arvien lielāks egoisms. Augošā egoisma rezultātā sāk izklīst „Ādama” daļas, šūnas zaudē savstarpējo saikni, ikviena no tām jūtas arvien patstāvīgāka, nesaistīta ar citām, līdz tiek sasniegta savstarpējā beidzamā atdalīšanās, dēvēta par „mūsu pasauli”. Tad visas raupjās „Ādama” daļiņas sajūt sevi kā cilvēkus, kuri dzīvo šajā pasaulē. Proti, tās „Ādama” daļas, kuras pilnībā zaudējušas savstarpējās saiknes, atkarības, mīlestības, līdzdalības vienam pret otru sajūtu, sajūt sevi kā cilvēki, kas eksistē šajā pasaulē.

Viss mūsu stāsts ir par to, lai, atrodoties šajā stāvoklī, mēs apzinātos tā aplamību, īslaicīgumu, nabadzību, ļaunumu un no tā sāktu pacelties, atgriežoties vienotības stāvoklī vienā kopējā sistēmā.

Lai paceltos no šī zemā stāvokļa uz Augstāko, ir nepieciešams noiet noteiktu pakāpienu skaitu – 125. Visam egoisma attīstības periodam un augšupejai uz Augstāko pasauli ir atvēlēts noteikts gadu skaits mūsu pasaulē – 6000 gadu. Šis periods tiek skaitīts no Ādama rašanās brīža, tas ir, viņa projekcijas mūsu pasaulē. Kopš šī vēsturiskā laika ir pagājuši 5768 gadi un līdz noteiktā termiņa beigām mums ir atlikuši tikai 232 gadi (šodien jau mazāk). Taču, ja arī tālāk mēs turpināsim savu ceļu kā līdz šim, mūsu stāvoklis būs ļoti nožēlojams. Mēs redzam, ka pasaule jau nonāk drausmīgu konfliktu stāvokļos.

Tāpēc mūsdienās arī atklājas kabalas zinātne. Sacīts, ka šodien mums tā ir jārealizē un jāpaceļas tajā stāvoklī, kurš paredzēts mums kā augstākais. Ja mēs to darīsim paši, tad uzsākot realizāciju, laiks sāks saīsināties. Nav obligāti jāpaiet tieši 6000 gadu. Mēs to varam izdarīt un pabeigt šodien vai rīt. Tas nozīmē, ka viss atkarīgs no mums.

Pēc kabalas zinātnes atklāšanas un metodikas saņemšanas, šis stafetes kociņš atrodas cilvēces rokās, un cilvēcei ir jāuzsāk kabalas zinātnes metodikas realizācija. Tāpēc no mums visiem ir atkarīgs, cik vēl ilgi šādā briesmīgā stāvoklī mēs pastāvēsim mūsu pasaulē. Nav nekā sliktāka par mūsu pasauli. Ja mēs nespēsim paši sevi par to pārliecināt, tad nākamie notikumi, kas norisināsies tuvākajā laikā kā mūsu pasivitātes rezultāts, mūs par to pārliecinās.

To klāsta kabalas zinātne un aptuveni paredz nākotni. Lai arī tā nenodarbojas ar pareģošanu, taču no egoisma attīstības viedokļa runā par to, kādi notikumi var attīstīties mūsu pasaulē kā egoistiskā ļaunuma izpausme, lai piespiestu mūs virzīties uz garīgo augšupeju.

Kabala ir zinātne par to, kā saņemt baudu, taču no cilvēka tā prasa mērķa izpratni, sapratni par to, kurp virzīties. Lai varētu virzīties uz priekšu, cilvēkam jānonāk pie vilšanās pašreizējā stāvoklī. Līdzīgā veidā virzās arī visa cilvēce: tā pastāvīgi tiecas uz priekšu, uz to stāvokli, kas tai šķiet labs; sasniedz šo stāvokli, uzkavējas tajā noteiktu laika periodu, līdz nonāk pie secinājuma, ka arī tas nav bijis labs. Visas šīs negatīvās sajūtas, kas rodas patreizējā stāvoklī, ir virzītājspēks, kas cilvēci virza uz priekšu.

Tāpat arī mūsu patreizējā stāvoklī pēc iespējas ātrāk mums jāatzīst tā pagrimums, lai tas ļaunums, kuru mēs tajā sajutām, kalpotu mums par dzinējspēku, kas virza augšup. Tādēļ mēs pulcējamies grupās, mācāmies, lasām noteiktus materiālus, tiekamies kongresos.

Tas viss ir nepieciešams, lai pārliecinātos, ka mūsu stāvoklis ir sliktāks nekā mums šķiet. Lai mēs saskatītu visu pagrimuma, slimības dziļumu, lai šī slimība, pirms mūsos atklājas, tagad jau mūs virzītu uz tās ārstēšanu.

Tādējādi, atkarībā no tā, cik pareizi mēs spēsim izmantot visu šo tehniku, tikpat arī ātrāk sevi piespiedīsim, pārliecināsim par vajadzību nonākt un pēc tam arī nonāksim pie pilnības, mūžības un bezgalīgas baudas. Tas arī ir kabalas zinātnes mērķis.

Esam pabeiguši kabalas zinātnes ievadkursu. Tālāk mēs uzsāksim sistemātiskas nodarbības par pašu kabalas zinātni.

<<Ievadkurss-15

Komentēt

Modified WP Theme & Icons by N.Design Studio
Ierakstu RSS Komentāru RSS Pieslēgties