Warning: in_array() expects parameter 2 to be array, string given in /home/kabriga/public_html/wp-content/plugins/wordpress-mobile-pack/frontend/sections/show-rel.php on line 37

SKA mācību materiāli. Ievadkurss-10

(SKA MĀCĪBU KURSI), 00.Ievadkurss Komentēt

<<Ievadkurss-9          Ievadkurss-11>>

Četras kategorijas realitātes izzināšanā

Realitātes izzināšanā par kategorijām tiek runāts „Zoar Grāmatas ievadā” – „Mavo le Sefer Ha-Zohar”. Apgūstot Augstāko dabu, tajā ainā, kas cilvēkam  izveidojas Augstāko spēku ietekmē, viņš sāk redzēt pašus Augstākos spēkus, kuri atrodas no viņa atrautībā. Taču pēc tam viņš redz, kā šie spēki nonāk pie viņa, kādā veidā iedarbojas, maina cilvēku viņa materiālā.

Visu šo ceļu mēs varam dalīt četrās daļās. Ja palūkoties no ārpuses, tad tā ir šo Augstāko spēku būtība, ko mēs nespējam izzināt, jo runa iet par to, kas atrodas ārpus manis līdz brīdim, kad tie nonāk ar mani saskarsmē.  Tad seko to abstraktā forma, proti, kādi tie ir paši par sevi, taču jau kādas nākošās iedarbības veidā, kad tie virzās attiecībā pret mani.  Nākamais posms – kā tie ienāk manī, manā matērijā un piešķir tai īpašu formu un īpašības. Visbeidzot – manis paša matērija, kas šo spēku ietekmē mainās. Ja sākam ar mani, var sacīt tā: ir matērija, tās konkrētā forma, abstraktā forma un neizzināmā būtība.  Runājot par „cilvēka ķermeni”, ar to saprotam matēriju (miesu) un tās ietērpa formu, vai arī tādas īpašības kā skops, drosmīgs, tāpēc ka runa iet par cilvēku, kuram šīs iekšējās īpašības piemīt.

Tātad pastāv matērija, kabalas zinātnē mēs ar to saprotam vēlmi, proti, to, ko ir radījis Augstākais spēks. Vēlme iegūst noteiktu formu atkarībā no tā, kā Augstākais spēks uz to iedarbojas. Ja kā piemēru ņemsim cilvēku, tas izskatīsies sekojoši: pieņemsim, ka es vēlos, lai man būtu labi, mierīgi, lai es varētu ko baudīt un tad tajā pašā mirklī uz mani kaut kas iedarbojas un tieši tajā brīdī es kļūstu labsirdīgs. Vai arī uz mani iedarbojas kas cits un es kļūstu uzmanīgs, bailīgs vai, gluži otrādi, kļūstu drosmīgs un pārgalvīgs. Tas ir, mūsu vēlme, proti, kopīgā vēlme gūt baudu atkarībā no tā, kā uz mums iedarbojas spēki, iegūst daudzveidīgas īpašības. Iekšēji cilvēkā strādā tikai vēlme baudīt, taču ārēji tā izpaužas visos mums zināmos veidos – no pozitīvā līdz negatīvajam.

Ja mēs runājam par īpašībām un vēlmi garīgajā pasaulē, tad tur vēlme baudīt izpaužas kā atdeves īpašība. Garīgajā pasaulē tāpat arī pastāv liels daudzums dažāda veida un formas atdeves īpašības, kas iemiesojas kopējā  vēlmē baudīt, matērijā.

Tātad mums ir matērija – vēlme baudīt, forma, kuru pieņem šī vēlme un ir abstraktā forma un būtība. Var sacīt: ir glāze, kas darināta no stikla. Matērija ir stikls, forma ir glāze, abstraktā forma – jēdziens „glāze” kā tāds  (ne stikls un ne tieši šī forma, bet tās abstraktā forma) un būtība – spēks, kas tieši šo formu veido.

Tātad mums ir četras kategorijas, četras realitātes izzināšanas stadijas, no kurām divas – matērija un forma matērijā – pakļaujas mūsu izzināšanai, bet abstraktā forma nav izzināma. Mēs izzinām to tikai tādā veidā, ka redzam formu, kas ietērpusies matērijā un savas fantāzijas robežās varam to iztēloties tajā vai citā mērā. Būtības izzināšanai mums nav nekādas fantāzijas, nekādu iespēju.

Kabalas metode

Tagad aplūkosim, kas ir kabalas metode. Kabalas metode nozīmē, ka mums ar savām iekšējām īpašībām, kas mainītas atbilstoši līdzībai ar Augstāko spēku, šis Augstākais spēks ir jāsajūt. Tāpat kā mūsu pasaulē, viss, ko sajūtam, mēs sajūtam salīdzinājumā ar kaut ko. Tikai mūsu pasaulē atbilstoši līdzības principam es sajūtu to, kas ieplūst manī uz tā sauktā egoisma viļņa, ar egoistisko uztveres metodi.  Tas ir, man apkārt pastāv zināmas iedarbības un ja manī ir noteiktas īpašības, kuras līdzinās šīm iedarbībām, es tās uztveru. Gluži kā pazīstamajā piemērā ar radiouztvērēju. Ja radiouztvērējā ar svārstību kontūru es radu tādu pašu vilni, kāds atrodas ārpusē, tad pēc rezonanses efekta, pēc līdzības uztveru ārējo vilni un tas manī atskan.

Daba mūs radījusi saskaņā ar iepriekš noteiktām iekšējām īpašībām un tāpēc mēs sajūtam tikai tās ārējās īpašības, kuras līdzinās iekšējām. Tad, kad sevī attīstām sesto sajūtu orgānu, mēs nezinām, kas mums ir jāsajūt, uz ko sevi jānoskaņo. Šim nolūkam mums dota metodika, kas klāsta par to, kā noskaņot dvēseli, kādai uztverei. Ja mēs to noskaņojam, tad atbilstoši tam arī jūtam.

Kabalas metodikas būtība ir tajā aspektā, ka noskaņojot savas egoistiskās vēlmes uz altruistiskām – pārejot no naida uz mīlestību pret tuvāko, mēs varētu sasniegt stāvokli, kas līdzinās dabai, un, atrodoties šajā stāvoklī, sajustu visu dabu, tās milzīgo pārpilnību, kvalitāti, kvantitāti, varenumu, mūžību un pilnību, lai tas viss kļūtu par mūsu īpašībām.

Ja mūsu pasaulē, savā ķermenī uztveru no ārpuses kādas sajūtas, taču pats  šīm sajūtām nelīdzinos, tad sestajā maņā, dvēselē, viss notiek pilnīgi pretēji. Es sevī apgūstu šīs jaunās īpašības un sāku tajās eksistēt tiktāl, ka pat nomirstot manam ķermenim, es turpinu pastāvēt.  Mans „Es” arī ir manas jaunās īpašības, kuras esmu izveidojis savā dvēselē atbilstoši manai līdzībai ar dabu. Lūk, šeit mēs jau sākam saprast, kas ir radīšanas nodoms, proti, – cilvēku (vienīgā būtne, kurai dota gribas brīvība), saskaņā ar viņa gribas brīvību, novest pie līdzības ar dabu, tas ir, lai viņš kļūtu mūžīgs un absolūts.

Taču, lai noskaņotu sevi, savu dvēseli, sesto sajūtu orgānu atbilstoši līdzībai ar dabu, mums nepieciešama nopietna un pareiza metodika.  Metodikā, pēc iespējas saprotamā veidā (jo runa iet par pagaidām mums neizzināto), viss ir sīki jāizklāsta, lai neviens nevarētu kļūdīties, ko neuztvert.  Ja cilvēkam šajā dzīvē ir lemts ko veikt, tad tieši mainīt sevi, šī iemesla dēļ viņš arī eksistē.

Tādēļ kabala ir ļoti precīza zinātne. Mēs vēl neizprotam tās precizitāti, iespējams, mums tā atskan kā tikumības mācība vai laba vēlējumi, vai arī mistika, kā kas abstrakts. Tāpēc ka mums vēl nav to spēku iekšējās sajūtas, kuri uz mums iedarbojas, kā arī sajūtas, ka varam precīzi definēt, saskatīt, pateikt, paredzēt to, kur mēs atrodamies un kas ar mums notiek. Lai tas kļūtu iespējams, mēs arī atrodamies mūsu attīstības sagatavošanās posmā, pēc kura nonāksim pie praktiskās kabalas.

Pēc mahsoma šķērsošanas un ienākšanas visuma telpā, kur par Augstāko spēku jau tiek runāts kā par praktisku pielietojumu attiecībā pret mums, lasot kabalas grāmatu, mēs varam precīzi, gluži kā pēc pavārgrāmatas, salīdzināt, sajaukt sevī visus iespējamos spēkus, īpašības un mainīt zināmas darbības. Tas nozīmē – sasniegt arvien lielāku līdzību ar mūžīgo, absolūto dabu. Šeit jau mēs saskaramies un atklājam kabalistisko tekstu īpašās iespējas, ko mums mantojumā atstājuši kabalisti. Šie teksti ietver sevī, savos formulējumos, lai arī ne matemātiskā veidā, taču precīzu nolūku, sakarības starp cēloņiem un sekām, ietekmes spēku un to, kas no tā rodas. Taču pēc savas būtības tās ir formulas, kuras apraksta kādu darbību, kas no tās seko, tās sastāvu, sākumu, vidu, sekas un tā tālāk.

Tas viss ietverts gematrijās – pasauļu un dvēseļu garīgo stāvokļu ciparu pierakstos, tāpat arī visu iespējamo stāvokļu un dvēseļu, pasauļu un pakāpju (garīgo pakāpienu) savstarpējās mijiedarbības sakarību grafikos. Tas ir, gematrijas un grafiki, demonstrējot visu saspiestā veidā, palīdz noteikt, kur mēs atrodamies, kāda sakarība pastāv starp visiem spēkiem, kas darbojas gan iekšēji, gan arī ārpus mums. Tieši tāpat tie palīdz noteikt, kā optimālā ceļā mums atrisināt mūsu vienu un to pašu problēmu – no esošā stāvokļa pacelties uz augstāku stāvokli, tas ir, sasniegt lielāku līdzību ar dabu.

<<Ievadkurss-9          Ievadkurss-11>>

Komentēt

Modified WP Theme & Icons by N.Design Studio
Ierakstu RSS Komentāru RSS Pieslēgties