Kabalas zinātne Latvijā

Zoar. Nodaļa „Bo”, 41.p.: Briesmīgs krokodils ienāk šo upju iztekā (Keter), pieņemas tajā spēkā, peld tālāk un ienāk jūrā, Acilut pasaules Malhut(ā).
Un aprij tur nedaudz dažādu zivju un valda pār visām jūras zivīm, kuras vājākas par viņu.
Tas aprij tās, un tās papildinās tajā. Bet pēc tam tas atgriežas klusajā upē…
Mums tik sarežģīti to visu sevī iztēloties! Kur manī atrodas vēlme, kura dēvēta „upe”, kur „krokodils”, kur ir tas viss?
Mēs nezinām, kur piesaistīt šīs īpašības, kādu ainu iztēloties? Desmit sfirot, desmit upes, viena no kurām Keter, bet pārējās zem tās, kaut kādi krokodili…
Bet nav svarīgi, tas pat vēl labāk, ka vispār nespēju iztēloties sev „no Zoara” nekādu ainu!
Jo es taču neiedomājos sev kaut ko „saprotamu”, par ko man jau ir kaut kāds priekštats: Mozus, Derības šķirsts, Templis, Faraons, aitas un govis utt.
Bet šajā fragmentā – es lasu un vispār nezinu, kas tas ir, tāpēc iztēlojos sev tikai īpašības.
Man vispār nav svarīgi, kā tas viss nosaucas, jo aiz tā visa atrodas garīgās īpašības, par kurām jebkurā gadījumā man nav nekādas sapratnes. Man tikai jācenšas uzzināt to, ko izprast nav iespējams!
Mums jāsaprot, ka mūsu centība nekad nevainagosies ar panākumiem! Par to var nešaubīties!
Mani panākumi būs tajā, ka es atduršos pret sienu un sapratīšu, ka nezinu, kas ir garīgās īpašības! Bet esmu pielicis daudz pūliņu, lai tās atklātu.
Un kad es aizpildīšu visu savu pūliņu mēru (to dēvē „sea”), piepildīsies mans trauks, un man atklāsies garīgais pēc likuma „Pieliki pūles un atradi” („igati ve macati”).