Prieks – pārliecinoša atdeves pazīme

No M.Laitmana bloga Komentēt

Jautājums: Kāpēc garīgajam darbam vienmēr jānotiek priekā?
Atbilde: Prieks liecina par to, ka tu darbojies atdeves dēļ, bet ne piespiesti, ne izvēles trūkuma dēļ, ne no bailēm par gaidāmajiem triecieniem.
Mēs zinām, kā māte priecājas, kad viņai izdodas labi paēdināt bērnu – viņa gūst no tā baudu.
Kā var būt, ka atdeve, kura nāk no mīlestības kā mātei, nemodinātu prieku? Prieks – tā ir zīme, labu darbu sekas, proti, atdeves.
Bet ja cilvēks atrodas sava ego varā, viņš ir sasprindzis, dusmojas un ļaunojas uz Radītāju.
Tāpēc žēlsirdības un ticības spēks izpaužas mierā, sevis atcelšanā attiecībā pret augstāko spēku, gatavībā, lai tas iedarbotos uz mani un izlabotu mani, lai es iegūtu atdevi, dotu man spēkus – un tas viss jādara priekā.
Vēršanās pie Radītāja arī nevar būt bez prieka – Viņš nedzird mūsu raudas.
Kad runa iet par lūgšanu, Radītāja sadzirdētu, kura tiek dēvēta par „raudu vārtiem” (šaar a-dmaot) – tas nozīmē, ka cilvēks vēlas līdzināties Radītājam (no vārda „dome” – „līdzīgs”).
Viņš „raud”, proti, ļoti vēlas līdzināties devējam. Tās nav bēdu asaras – viņš priecājas, ka nonācis pie tāda lēmuma.
Vēršanās pie Radītāja nevar būt bēdu pilna. Ja tu raudi, tas nozīmē, ka apsūdzi Viņu par to, ka Viņš tev visu šo radījis – it kā tu nebūtu priecīgs mērojot savu ceļu un seko pa to bezizejas dēļ. Tad tu nespēj būt taisnais.
Tādēļ, ja cilvēks nesajūt prieku jebkurā stāvoklī, lai kāds tas nebūtu, no paša labākā līdz sliktākajam, tas nozīmē, ka viņš patreiz atrodas savā egoismā un viņam nav ar ko vērsties pie Radītāja.
Tikai ja viņš pacelsies augšup, lai vienmēr atrastos priekā, kad viņam nebūs svarīgi, kas notiks, jo viņš lūdz tikai atdeves spēku – tad viņš to saņems.

Avots: http://www.laitman.ru/duhovnaya-rabota/8947.html
no krievu valodas tulkoja S. Grammatikopulo

Komentēt

Modified WP Theme & Icons by N.Design Studio
Ierakstu RSS Komentāru RSS Pieslēgties