Pasaule ar Radītāja acīm

Lasītava, No M.Laitmana bloga Komentēt

Pat ja kabalists atrodas jau augstās pakāpēs, viņam ļoti lietderīgi apgūt citu kabalistu grāmatas. Tad viņš var redzēt realitāti caur svešām īpašībām, jo katrs skatās no sava redzes leņķa.
Un iepazīstot, kā citi uztver garīgo realitāti, viņš sāk redzēt to caur katru izlaboto dvēseli – un tādējādi ātri pievienojas kopējai dvēselei.
Sākotnēji es – punkts riņķa iekšpusē. Es izlaboju sevi, izveidoju savu saikni ar Bezgalību – līniju no riņka centra uz gaismu, kura to ieskauj.
Es savienojos ar visām pārējām dvēselēm un tādā veidā paplašināju šo līniju, gluži kā sektoru uz visu riņķi. Tagad visa apļa plakne – tā ir mana izlabotā vēlme. Esmu sevi pilnībā izlabojis, savienojoties ar citām dvēselēm.
Bet ar to nav pietiekami. Jo mans aplis – plakans. Un ir vēl tādi apļi – citas izlabotās dvēseles. Kad visi šie apļi savienojas, tie izveido sfēru ar vienu kopējo centru. Tas nozīmē, ka man jāredz visu dvēseļu labošanās no viņu redzes viedokļa.
Kāpēc? Tāpēc, ka Radītājs vēro no augšas katru dvēseli un liek tai darboties. Man jāsasniedz tāds pats līmenis. Tādēļ man jāiemiesojas katrā cilvēkā un jāredz viņa labošanās no viņa paša redzes punkta – no viņa dvēseles.
Tikai tad es sasniedzu īpašību līdzību ar Augstāko gaismu. Man nepietiekami izlabot savu plakni. Man jālabo viena plakne pēc otras, riņķis aiz riņka – līdz tās visas savienosies sfērā.
Tas ir obligāts nosacījums. Citādi mēs nesasniedzam līdzību ar Radītāju. Un tā katrs savienojas ar citiem un skatās caur tiem.
Bet pēc tam vēl visiem jāsavienojas kopā – visas atsevišķās sfēras apvienojas vēl “apaļākā”, pilnības dimensijā. Un tad pilnībā izzūd katra personīgās atšķirības. Bet šis etaps jau ir augstāks par mūsu labošanos…

Avots: http://www.laitman.ru/adam/4866.html
no krievu valodas tulkoja S. Grammatikopulo

Komentēt

Modified WP Theme & Icons by N.Design Studio
Ierakstu RSS Komentāru RSS Pieslēgties