Kabalas zinātne Latvijā

Jautājums: Kāpēc katrs vārds Zoar grāmatā mums jāizprot garīgajā, bet ne parastajā zemes nozīmē?
Atbilde: Nekādā gadījumā nedrīkst uztvert Zoar grāmatas vārdus to zemes izpratnē, jo ar to cilvēks nolaiž Toru līdz šīs pasaules līmenim.
Mums no zariem jāpaceļas līdz saknēm, no šīs pasaules – augšup uz garīgo. Bet tu jautā: kāpēc mēs garīgo pasauli nenolaižam mūsu pasaulē.
Vispirms, mūsu pasaulē nav tie paši likumi, kādi pastāv garīgajā. Ko mēs ar to iegūstam? Tās vienkārši ir fantāzijas.
Viss sajukums mūsu esošajā īstenībā izriet no tā, ka cilvēki sev iedomājas garīgo neatrodoties tajā un pēc tam piespiedu kārtā ietērpj garīgo materiālajā: it kā man būtu atdeves spēks labajā rokā, bet saņemšanas – kreisajā, vai arī dažas mana ķermeņa daļas būtu vairāk svētas, bet citas – mazāk, utt.
Tas viss ir aplami. Mums aizliegts saistīt garīgo ar to, ko mēs saprotam un darām šajā pasaulē. Starp divām šīm pasaulēm nav jābūt nekādai saiknei.
Nav nekā svēta mūsu pasaulē – ne nedzīvajā, ne augu, ne dzīvnieku, ne cilvēka līmenī. Un nav nekā svēta tajā, ko dara cilvēks šajā pasaulē.
Zoar grāmata tiek dēvēta par svēto grāmatu, jo ar tās palīdzību es varu pacelties no mūsu pasaules, egoisma, līdz svētumam, atdevei un mīlestībai pret tuvāko.
Es – tas ir punkts sirdī, kurš pieder garīgajai pasaulei – svētuma pasaulei. Pretēji visai manai dabai manī atrodas tikai punkts un ar šī līdzekļa palīdzību – „svētās grāmatas”, es varu pacelties uz svētuma pasauli – uz atdevi.
Bet ne papīrs ar tipogrāfijas krāsu tiek dēvēts par svētu. Un burti grāmatā – nav svēti. Svētums – tā ir saikne starp gaismu un tilpni (kli), kuru simbolizē burts. Nav nekā svēta mūsu pasaulē.
Problēma tajā apstāklī, ka sāk piešķirt cilvēkam un viņa darbībām svētumu. Bet tas viss ir tikai simboli.
Visi atribūti baušļu pildīšanai – talits, tefilins, Toras grāmata, Aron – Kodeš (skapītis jeb šķirsts, kurā glabājas Toras tīstokļi) – tā ir tikai gaismu un kelim simbolu mijiedarbība, to savstarpējās attiecības, dvēseles stāvokļi. Dvēseles stāvoklis – tas arī ir svētums, atdeve.
Toras grāmata, kura atrodas „Aron – Kodeš” – tas ir tikai garīgās būtības simbols, dēvēts – Zeir Anpin, kurš iedarbojas ar svētuma gaismu uz vēlmi – Malhut (visu dvēseļu kopums) un veido to par devēju, labo mūsu dvēseles un paceļ mūs augšup.
Izņemot simbolus, nav mūsu pasaulē nekā cita. Visi mēs „līdzināmies dzīvnieku mirstīgajiem”. Bet tas, kurš šīs pasaules objektus un darbības dala uz vairāk svētiem vai mazāk svētiem, tikai novirza no labošanās ceļa.
Tas viss – darbības „erev rav”, tie, kuri vēlas ar to apturēt virzību uz garīgo, dvēseles labošanu.