Līdz pat attālākajai zvaigznei

No M.Laitmana bloga Komentēt

Uz cilvēku, kurš apzināti meklē garīgo un to, kurš virzās dabiskā ceļā, iedarbojas daudzveidīgie attīstības likumi.
Palūkojieties, kāda atšķirība pastāv starp klasisko fiziku, kura nodarbojas ar lieliem materiāliem objektiem un kvantu fiziku, kura nodarbojas ar elementārdaļiņu pētniecību.
Tā ir atšķirība it kā starp tumsu un gaismu. Vienkāršā fizika runā par matēriju, bet kvantu – par gaismu, jo kvants – gaismas daļiņa.
Proti, runa iet par citādu dabas līmeni pat mūsu pasaules ietvaros, kas ļoti atšķiras no mums ierastās kārtības.
Tāpēc, ja cilvēkā nerodas atmodas dzirkstis no sašķeltības, tad viņš labojas kā visa daba, iekļaujoties cilvēkā, kurā ir garīgās dzirkstis, garīgie centieni, jautājums: „Kāda ir dzīves jēga?”
Vieni pilda garīgo darbu, bet citi tiem palīdz: ar to, ka atbalsta vai ar to, ka traucē – un tādā veidā visi kopā virzās uz priekšu.
Tāpēc kabalas zinātne jāizplata starp visiem cilvēkiem, kamēr tā vismaz kaut kādā veidā neskars ikvienu – viņš nepiedalīsies labošanā.
Šķiet, kāda cilvēkam daļa par kaut kādu attālu galaktiku, kura atrodas no zemes miljons gaismas gadu attālumā?
Mēs nesaprotam, cik lielā mērā labošanās beigās esam atkarīgi no katra matērijas grama kaut kādā attālinātā zvaigznē, jo tam arī jāpievienojas mums kā pilnības daļai, Bezgalības Malhut.
Vēl vairāk, tas skar ikvienu cilvēku pasaulē, kurš dzīvo vienkāršu dzīvi, kuru garīgais vispār nespēj skart.
Tomēr viņš jebkurā gadījumā attiecas uz labošanās procesu tajā mērā, cik spēj un arī viņam nepieciešams novadīt šīs zinības.

Avots: http://www.laitman.ru/ezhednevny-urok/10395.html
no krievu valodas tulkoja S. Grammatikopulo

Komentēt

Modified WP Theme & Icons by N.Design Studio
Ierakstu RSS Komentāru RSS Pieslēgties