Laiks piedzimt

Krīze, No M.Laitmana bloga Komentēt

No garīgā lauka puses – no bezgalīgā gaismas okeāna – uz mani iedarbojas tikai viens likums, viens nemainīgs spēks, kas vēlas tikai vienu – pievilkt pie sava centra, labestības.
Mana egoistiskā vēlme (mans „lādiņš”) pastāvīgi aug un attīstās. Tāpēc es nonāku arvien lielākā disonansē ar garīgo lauku.
Es arvien vairāk attālinos no labestības centra – centrs paliek nemainīgs, bet tikai es mainos. Šī pasliktināšanās manī notiek ne jau pēc manas gribas, bet automātiski. Tāpēc mans stāvoklis tikai pasliktinās.
Šajā laukā es neesmu viens, bet kopā ar vēl septiņiem miljardiem tādu pašu kā es, – mazu egoistisku „lādiņu”. Mēs visi kaut kādā mērā sajūtam, ka mums ir „slikti”.
Egoisma attīstības beigu posmā, mēs maksimāli atvirzāmies no labestības centra vistālākajā aplī un sākam sajust sevī, ka esam savstarpēji saistīti.
Tas vēl vairāk pasliktina mūsu stāvokli. Katrs sajūt atkarību no visiem. Tas liek ienīst visus un ciest par visiem.
Mūsu stāvoklis ir līdzīgs dzemdību sāpēm. Deviņu mēnešu grūtniecības laikā (cilvēces evolūcija) māte (daba) palīdz auglim (ego) attīstīties.
Bet kad ir sasniegti pilnīgas (egoistiska) attīstības (globāla, noslēgta) mērķi, māte daba liek auglim dzimt.
Globālā krīze – ir spiediens uz kopējo augli, cilvēci, lai tā piedzimtu garīgi.
Auglim ir jāpagriežas ar galvu uz leju (jāmaina prioritātes no ņemšanas uz došanu) un jāsāk pašam mēģināt izkļūt no sava egoistiskā stāvokļa (palīdzēt mātei sevi piedzemdēt). Tikai tā viņš paātrinās dzemdību sāpes un piedzims.

Avots: http://www.laitman.ru/crisis/5314.html
no krievu valodas tulkoja Ilze B.

Komentēt

Modified WP Theme & Icons by N.Design Studio
Ierakstu RSS Komentāru RSS Pieslēgties