Šeit iekļauta ļoti smalka, sarežģīta un tajā pašā laikā tik gudra un labsirdīga doma, Dabas Nodoms. Mums tas ir jāizprot, jāsaprot, uz kurieni tas mūs ved, nevis vienkārši jābēg no ciešanām. Tādēļ krīze — tā ir novirzīšanās no pareizā dabas kursa, ko mēs uztveram kā korekciju. Bet, ja mēs šo korekciju neuztveram kā kursa korekciju pareizajā virzienā, bet cenšamies vēl kur nogriezties, tad nākamajā reizē mēs izsaucam uz sevi vēl lielāku negatīvo spēku, vēl lielāku korekciju.
Bet, ja mēs šodien sāktu kaut tikai nedaudz sevi labot šajā virzienā, t.i., vēlētos mainīties, jo citādi mēs neizdzīvosim, jo atrodamies uz iznīcības robežas, ja mēs to vēlētos kaut tikai domās, mēs jau sāktu līdzināties Dabai. Kā mazs bērns, kurš nevēlējās darīt pareizi, pēkšņi izlēma: „Viss, pietiek man šo pērienu, es piekrītu, es darīšu tā kā vēlas mani vecāki.” Tajā pašā mirklī attieksme pret viņu mainās.
Ja mēs pareizi izmantosim šīs krīzes, šos sitienus, kurus mēs šodien saņemam (tie ir globāli, tie jau virza mūs uz globālo mērķi), t.i., mēs esam izauguši līdz tādam stāvoklim, ka spējam to apzināties. Un tad mēs varam nonākt pie pareizā risinājuma.
Jaunākie komentāri