Ieraudzīt pasauli caur punktu sirdī

Lasītava, No M.Laitmana bloga Komentēt

Kabalas grāmatās nav neviena vārda, kas norādītu uz kaut kādiem materiāliem objektiem, vietu vai pat īpašībām, ko varam novērot šajā pasaulē.
Lasot „tempļa siena” vai „cilvēks” – nevar iztēloties sienu Jeruzalemē vai cilvēku mūsu pasaulē. Mūsu pasaule – ir iztēlota realitāte un kabalas grāmatā nerunā par manu materiālo stāvokli.
Garīgajā stāvoklī nav nosaukumu un tāpēc par to runā zaru valodā.
Piemēram, kad saka „Un viņa kājas kāps Eļļas kalnā” – tiek domāts, ka Bezgalības pasaule izplatīsies (atklāsies) un skars mūsu pasauli, proti, visā mūsu vēlmē.
Ar mūsu pasauli arī saprot to, ko pašlaik nesajūtam. Pasaule, ko sajūtam vispār garīgajā netiek apzīmēta, tāpēc tā saucas par iedomātu (olam amedume).
„Mūsu pasaule” vai „Šī pasaule”, ko apraksta kabalas grāmatā, – ir garīgo pasauļu pēdējais pakāpiens. Tikai mūsu punktu sirdī mēs varam saukt par „šīs (mūsu) pasaules punktu”, tāpēc, ka tā ir pēdējais punkts mūsu lejupnākšanai no augšas uz apakšu, un ja mēs parūpēsimies par tā attīstību, tad caur to varēsim „pacelties” atpakaļ, „no apakšas uz augšu”.
Tad mēs uztversim pasauli caur šo punktu sirdī, un nevis saviem materiālajiem maņu orgāniem. Mēs sapratīsim, ka zemes (iluzorā) dzīve mums dota, lai mēs pagaidām varētu eksistēt kaut kādā iztēlotā pasaulē. Bet kabalas grāmatas (un Tora, un Tanah un citas), nepiemin šo pasauli ne ar vienu vārdu.
Torā pat nav runāts par morāli, kā domā daudzi cilvēki. Tajā nerunā par to, kā tev rīkoties savā dzīvnieciskajā ķermenī, bet tikai kā izlabot savu dvēseli.
Piemēram, gremdēšanās likums (mikva) – ir „ķermeņa” (vēlmju) labošana ar Binas (ūdens) īpašībām.
Kašruta likumos ( ēdiena pagatavošanas u.c.) – runā par to, kā sagatavot savu „dzīvniecisko” vēlmi, lai tā derētu barībai „cilvēkam mūsos” – proti, kā pacelt sevī savas augu un dzīvnieku līmeņa vēlmes līmenī „cilvēks”.
Upurēšana Templī (kurbanots) apraksta tuvošanos Radītājam („kurban” – upuris, no vārda „karov” – tuvs), – kā izmantot visu līmeņu vēlmes, lai līdzinātos augstākajam pakāpienam, mainīt to nodomu no „sev” uz „atdevi”.
Mūsu valodā sanāk, ka uz upurēšanas galda deg maize un gaļa, līst asinis un ūdens – bet zaru valodā runā par nodoma labošanu! Nekas nav jāmūrē no akmeņiem – tikai jāizlabo dvēsele!
Caur šīm iztēlotajām „materiālajām” bildēm jāierauga garīgos spēkus.

Avots:  http://www.laitman.ru/language-of-branches/5684.html
no krievu valodas tulkoja Ilze B.

Komentēt

Modified WP Theme & Icons by N.Design Studio
Ierakstu RSS Komentāru RSS Pieslēgties