1.raksta 1.daļa (1984.g)
Mēs sapulcējāmies kopā, lai dibinātu grupas struktūras pamatu visiem tiem, kuri ieinteresēti mērot Bāla Sulama ceļu un apgūt viņa metodiku, kas parāda cilvēkam, kā pacelties augšup, mērojot pakāpes, atbrīvojoties no kategorijas dzīvnieks, kā sacījuši viedie pantā „jūs – Manas avis, Mana draudze, jūs – cilvēks”1: „Jūs tiekat dēvēti par cilvēku, bet elku pielūdzējus nedēvē par cilvēku”2 – Rašbija domu grauds3.
Lai saprastu cilvēka līmeni, mēs sniegsim šeit viedo domu graudus par pantu „Noklausīsimies slēdzienu attiecībā uz visu: trīci Radītāja vaiga priekšā un nepārkāp Viņa baušļus, jo tā ir cilvēka būtība”4. Gemara jautā: „Ko nozīmē „tā ir cilvēka būtība”? Rabijs Eliezers sacīja: „Visa pasaule radīta tikai šī nolūka dēļ”5 – tas ir, visa pasaule radīta tikai lai baidītos no Radītāja.
Un jāsaprot, ko tas nozīmē: „bailes no Radītāja”. Tad jau izriet, ka tas ir cēlonis, kādēļ tika radīta pasaule. No visu viedo domu graudiem ir zināms, ka radīšanas cēlonis bija (vēlme) sniegt laimi Viņa radījumiem. Citiem vārdiem, Radītājs vēlējās sniegt baudu radījumiem, lai viņi justos laimīgi pasaulē. Turpretī šeit par pantu viedie sacīja „tā ir cilvēka būtība”, ka radīšanas cēlonis – „bailes Radītāja vaiga priekšā”.
Tas tiek skaidrots grāmatā „Toras dāvāšana”, kur sacīts, ka radījumi nesaņem laimi un prieku, lai gan tajā ietverts radīšanas cēlonis, tādēļ ka pastāv atšķirība starp Radītāja īpašībām un viņiem. Radītājs taču ir Devējs, bet radījumi – saņemošie. Un pastāv likums, saskaņā ar kuru zari līdzinās savai saknei, no kuras dzimuši.
Ņemot vērā, ka saņemšana nav raksturīga mūsu saknei, tas ir, Radītājs neizjūt trūkumu, lai Viņam būtu vajadzība kaut ko saņemt un piepildīt Savu trūkumu, tādējādi tad, kad cilvēkam jābūt saņemošajam, viņš sajūt diskomfortu. Tāpēc katrs cilvēks kaunas ēst žēlastības maizi.
Un lai to izlabotu, bija nepieciešams radīt pasauli. „Pasaule” (olàm – עולם) nozīmē apslētību (heelèm – העלם), jo laimei un baudai noteikti ir jābūt apslēptām. Kādēļ? Atbilde: lai baidītos. Citiem vārdiem, lai cilvēks justu bailes, pirms izmanto savu saņemšanas tilpni, ko dēvē par „pašmīlību”.
Jēga ir sekojoša, – lai cilvēks atturētos no baudas priekiem, jo viņš tos vēlas, un lai viņam būtu spēks, kas ļauj pārvarēt tieksmi uz to, ko viņš kāro.
Gluži pretēji, lai saņem to baudu, no kuras augs prieks Radītājam. Tas nozīmē, ka radījums vēlas veikt atdevi Radītājam. Un viņš nebīsies no Radītāja, tas ir, no tā, lai saņemtu savā labā. Turpretī baudījuma saņemšana, ko cilvēks izjūt tikai savam labumam, attālina viņu no saplūsmes ar Radītāju.
No otras puses, kad cilvēks pilda kādu bausli no Radītāja baušļiem, viņam ir jārada sevī nolūks, tā lai šis bauslis radītu viņam tīras domas – lai viņš vēlētos veikt Radītājam atdevi, pildot šo bausli. Kā sacījuši viedie „Rabijs Hananija ben Akašija saka: „Radītājs vēlējās apveltīt Israēlu un tādēļ vairoja viņiem Toru un baušļus””1.
Tāpēc mēs šeit pulcējamies, lai dibinātu grupu, – lai ikviens no mums sekotu šim garam – „atdevei Radītājam”. Un lai sasniegtu atdevi Radītājam, nepieciešams vispirms sākt ar atdevi cilvēkam – un to dēvē par „mīlestību pret tuvāko”.
Taču mīlestība pret tuvāko ir iespējama tikai atsakoties no sevis. No vienas puses, katram ir jāmazina sevi, bet no otras puses, mums jālepojas ar to, ka Radītājs ir devis mums iespēju, lai mēs iestātos grupā, kur ikvienam no mums ir viens mērķis – „lai Šekina atrastos starp mums”.
Un lai gan mēs vēl neesam sasnieguši mērķi, taču mūsos kvēl šī vēlme sasniegt mērķi. Arī šim faktoram ir jābūt mums svarīgam, lai gan mēs esam vēl tikai ceļa sākumā. Taču ceram, ka sasniegsim šo augsto mērķi.
– – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – –
[1] Pravieši, Ecēhiēls, 34:31
[2] Traktāts „Bava Mecia”, 114:2
[3] Rabijs Šimons bar Johajs
[4] Raksti, Koelet, 12:13
[5] Traktāts „Brahot”, 6:2
Jaunākie komentāri