Deficīta un skopuma pretējā puse – 2.

No M.Laitmana bloga Komentēt

(Bernards Lietērs – Berklijas resursu stabilās attīstības centra profesors; Levenas starptautiskais finansu centrs, Beļģija)
Mūsu monetārās sistēmas darbības tiešais rezultāts – pastāvīgi pieaugošā alkatība un bailes no nabadzības. Saskaņā ar Ženēvas starptautiskās federācijas pētījumu tuvāko 30 gadu laikā 2% pasaules iedzīvotāju spēs saražot visu, kas ir nepieciešams atlikušajai cilvēces daļai. Ko darīt ar cilvēces atlikušajiem 98% , kā pārtraukt karot par deficītu? Ādams Smits, pieminot masveida alkatību un bailes par deficītu izveidoja mūsdienīgu ekonomisko zinātni, kuras būtība noved pie deficīta resursu sadales metodikas alkatības spiediena apstākļos. Nepieciešamība pēc liela bankas konta parādās vienīgi neuzticības trūkuma rezultātā. Tas pirmais cilvēks, kurš uzkrāja lielu labumu masu nedrošībā par rītdienu bija spiests sargāt savas bagātības no citiem, kuri bija trūkumā un atkarībā. Bailes deficīta priekšā rada alkatību un tieksmi uzkrāt. Šīs īpašības rada to pašu draudošo deficītu. Daba ir mums sagatavojusi (ar ciešanu vai ar nepieciešamības apziņu) apvienošanos vienā vienotā sabiedrībā, komūnā – no latīņu vārdiem: cum- kopā un munus- dāvinājums, kas nozīmē „dalīties vienam ar otru”. Šāds stāvoklis balstās uz pārticību un dāsnumu – un ir pretējs šodienas alkatībai, skopumam un tieksmei uzkrāt.

Avots:  http://www.laitman.ru/kabbalah/4163.html
no krievu valodas tulkojis M. Liepa

Komentēt

Modified WP Theme & Icons by N.Design Studio
Ierakstu RSS Komentāru RSS Pieslēgties