SKA mācību materiāli. 5.kurss-1

(SKA MĀCĪBU KURSI), 05.kurss Nav komentāru »

5.kurss-2>>

 

5.KURSS

Kabalas zinātnes attīstības vēsture

 

Šis kurss vēsta par pagātnes kabalistiem, kuri izstrādājuši metodiku, kas palīdz cilvēkam rast saikni ar Radītāju. Cilvēces vēsturē zināmi tūkstoši cilvēku, kas izzinājuši Augstāko pasauli, taču ar metodikas izveidošanu vienmēr ir nodarbojušies tikai daži. Kabala ir Universa izzināšanas metodika, šīs zinātnes attīstība aizsākusies pirms 5766 gadiem, neskatoties uz to, ka cilvēces vēsture pastāv jau dažus desmitus tūkstošu gadus. Vai bija kabalisti arī pirms tam? Kurš pirmais izzināja garīgo matēriju? Kādi ir kabalas sistēmas galvenie attīstības etapi? Kāda ir saikne starp mūsdienu kabalas zinātnes izklāstu un cilvēces attīstību? Atbildes uz šiem un daudziem citiem jautājumiem jūs uzzināsiet, apgūstot šo materiālu.

„Atveriet šīs grāmatas, un jūs atradīsiet tajās visus dzīves labos ceļus, kuri atklāsies visu dienu beigās un no šīm grāmatām jūs saņemsiet labas zināšanas par to, kā šodien pareizi sakārtot vajadzības, kuras attiecas uz šīs pasaules lietām. Ir iespēja apgūt pagātnes vēsturi, pateicoties kurai mēs labojam nākotnes vēsturi.

To visu es ņemu tik tuvu pie sirds, ka vairs nespēju atturēties. Es pieņēmu lēmumu atklāt no vēstures un no tā, ko esmu uzgājis šajās grāmatās, nākamās, mums iepriekš paredzētās labošanās ceļus. Es došos pie cilvēkiem, pūšot šo tauri, jo pēc manām domām un sapratnes, būs pietiekami sapulcēt visus brīnumainās īpašības cienīgos, lai viņi sāktu studēt un asimilēt šīs grāmatas un virzītu sevi un visu pasauli uz atklāsmi.”

Jehuda Ašlags

Saturs

 

1.nodarbība

1.1. Ievads

1.2. Kabalas attīstības sākuma posms

1.3. Kabalistiskās metodikas rašanās

1.4. Ēģiptes trimdas periods: Pentateihs

1.5. „Zoar Grāmata”

1.6. Luria kabala

1.7. Apgaismības laikmeta kabala

1.8. Mūsdienu pieeja kabalas apgūšanā

1.9. Vēlmju attīstības stadijas

1.10. Tests

 

Papildmateriāls Lasīt tālāk »

SKA mācību materiāli. 5.kurss-2

(SKA MĀCĪBU KURSI), 05.kurss Nav komentāru »

<<5.kurss-1                 5.kurss-3>>

 

1.2. Kabalas attīstības sākuma posms

 

Kabalas vēsturē var izdalīt dažus periodus. Kā zinātne tā radusies aptuveni pirms 5700 gadiem. Sākotnējais attīstības posms tika iezīmēts ar pirmās kabalas grāmatas „Apslēptais Eņģelis” (Raziel Malah) rašanos.

Autors (daži avoti autorību piedēvē Ādamam1) savā darbā apraksta apslēpto spēku, kas viņam atklājās Visuma sistēmas izpētes rezultātā. Šo spēku nav iespējams sajust ar dabiskajiem maņu orgāniem un nav iespējams uztvert ar tiem izzināšanas veidiem, kas cilvēkam doti kopš dzimšanas.

Attēls 1.2.1. Egoisma attīstības grafiks attiecībā pret laika asi. Lasīt tālāk »

SKA mācību materiāli. 5.kurss-3

(SKA MĀCĪBU KURSI), 05.kurss Nav komentāru »

<<5.kurss-2                 5.kurss-4>>

 

1.3. Kabalistiskās metodikas rašanās

 

Mūsdienu intelektuālajā vēsturē par kabalistiskās tradīcijas rašanās laikmetu pieņemts uzskatīt viduslaikus, bet par atskaites punktu – galvenā kabalas darba „Zoar Grāmatas” rašanos. Taču kabalisti nesaista šīs grāmatas radīšanu ar viduslaikiem, bet attiecina to uz II gadsimtu. Zinātnieku viedoklim, kuri uzskata kabalu par samērā jaunu virzienu, kas izveidojies XI – XIII gs., ir vienlīdzīgas tiesības ar viedokli, saskaņā ar kuru kabala radusies daudz agrāk. Domstarpības tiek izskaidrotas ar to, ka šie viedokļi pamatojas uz daudzveidīgu vēsturisko un literāro kabalas mācības avotu pētījumiem.

Paši kabalisti, kuri izzina garīgo pasauli, stāsta, ka kabala kā zinātne par Universu dzimusi senajā Mezopotāmijas pilsētā, dēvētā Haldeju Ūra. Tā laika (aptuveni XVIII gs. p. m. ē.) nostāsts vēsta par Starpupes (jeb Divupes) iedzīvotāju vārdā Ābrams, kurš apkārtējās pasaules izpētes procesā no daudzveidīgu dabas stihiju izpausmēm atklāja vienīgā esošā spēka darbību. Lasīt tālāk »

SKA mācību materiāli. 5.kurss-4

(SKA MĀCĪBU KURSI), 05.kurss Nav komentāru »

<<5.kurss-3                 5.kurss-5>>

 

1.4. Ēģiptes trimdas periods: Pentateihs

Vēstures posms, kas sekoja pēc Ābrama, nesaglabāja kabalas zinību rakstiskos avotus. Iespējams, viņa pēcteči – Īzaks (Ichāks), Jēkabs un Ēģiptes trimdas perioda kabalisti – ieguldīja savu artavu šīs zinātnes izstrādē, taču viņu pūliņu rezultāti laika gaitā izzuda bezvēsts un līdz mūsdienām nenonāca. Tāpēc, uzrakstot Pentateihu (Toru), Mozus (Moše) patiešām veica milzīgu izrāvienu uz priekšu. Tora3, bez šaubām, pieejama ļoti plašam lasītāju lokam, taču, neskatories uz to, viņa radītā darba vērtību nosaka detalizēts  garīgo pakāpju4 un to izzināšanas nosacījumu apraksts. Mozus piedāvā savu Radītāja Nodoma5 atklāšanas veidu attiecībā pret radījumiem – no radījumu ceļa sākuma un līdz beigām.

Attēls 1.4.1. Egoisma attīstības grafiks attiecībā pret laika asi (turpinājums). Lasīt tālāk »

SKA mācību materiāli. 5.kurss-5

(SKA MĀCĪBU KURSI), 05.kurss 1 Komentārs »

<<5.kurss-4                 5.kurss-6>>

 

Septiņas radīšanas dienas

1. /1/ Iesākumā Dievs radīja debesis un zemi. /2/ Bet zeme bija neiztaisīta tukša, un tumsa bija pār dziļumiem, un Dieva Gars lidinājās pār ūdeņiem. /3/ Un Dievs sacīja: „Lai top gaisma.” Un gaisma tapa. /4/ Un Dievs redzēja gaismu labu esam, un Dievs šķīra gaismu no tumsas. /5/ Un Dievs nosauca gaismu: diena, – un tumsu nosauca: nakts. Un tapa vakars un tapa rīts – Viena diena.

Tā iesākas Bereišit (Vecā Derība) – Toras (Pentateiha jeb Piecu Mozus grāmatu) pirmā nodaļa. Šie vārdi ikvienam no mums paver skatam noteiktu ainu. Esam dzirdējuši daudzus Toras satura traktējumus „peshat” līmenī – vienkāršā nozīmē. Taču šie pieejamie skaidrojumi raisa milzum daudz jautājumu, tajos pietrūkst loģikas, zinātniskas pieejas. Kā kabala izskata notikumus, kas aprakstīti Torā? Lasīt tālāk »

SKA mācību materiāli. 5.kurss-6

(SKA MĀCĪBU KURSI), 05.kurss Nav komentāru »

<<5.kurss-5                 5.kurss-7>>

 

Pirmā diena

1. /1/ Iesākumā Dievs radīja debesis un zemi. /2/ Bet zeme bija neiztaisīta tukša, un tumsa bija pār dziļumiem, un Dieva Gars lidinājās pār ūdeņiem. /3/ Un Dievs sacīja: „Lai top gaisma.” Un gaisma tapa. /4/ Un Dievs redzēja gaismu labu esam, un Dievs šķīra gaismu no tumsas. /5/ Un Dievs nosauca gaismu: diena, – un tumsu nosauca: nakts. Un tapa vakars un tapa rīts – Viena diena.

„Un Dievs šķīra gaismu no tumsas”. Ko tas nozīmē? Cilvēkam sava labošanās jāveic sekojot Radītāja darbībām. Tāpēc pirmais bauslis, kas viņam jāizpilda, nozīmē sadalīt sevī domas un vēlmes tā, lai redzētu, kuras no tām ir gaišas – „debesis” un kuras tumšas – „zeme”.

Šis process tiek dēvēts par „akarat ara” – „ļaunuma apzināšanos”, kad ar kabalistisko grāmatu studēšanas un noteikta saskarsmes loka palīdzību, cilvēks sāk analizēt, kuras no viņa īpašībām attiecas uz garīgajām, bet kuras – uz dzīvnieciskajām. Lasīt tālāk »

SKA mācību materiāli. 5.kurss-7

(SKA MĀCĪBU KURSI), 05.kurss Nav komentāru »

<<5.kurss-6                 5.kurss-8>>

 

Cilvēka daba

Ādamam bija daži skolnieki. Ābramam to bija jau daži desmiti. Pakāpeniski, nonākot līdz Ēģiptes verdzības periodam, šī domubiedru grupa sasniedza milzīgu skaitli – 600 tūkstošus vīriešu, un viņi visi atradās Augstākās pasaules izzināšanas līmenī.

Piedzimstot zēnam, viņu mācīja lasīt, rakstīt un audzināja tā, lai viņā veidotos sestais sajūtu orgāns, kuru izmantojot viņš spētu iekļūt pasaules iekšienē, lai Universā sajustu visa notiekošā cēloņus un sekas.

Tātad šī kabalas grupa pastāvēja augstā garīgā līmenī, pilnīgi izzināja Augstāko pasauli un saprata, kādā veidā tā mijiedarbojas ar mūsu pasauli. Kas notika tālāk? Lasīt tālāk »

SKA mācību materiāli. 5.kurss-8

(SKA MĀCĪBU KURSI), 05.kurss Nav komentāru »

<<5.kurss-7                 5.kurss-9>>

 

1.5. „Zoar Grāmata”

Pēc Otrā Tempļa nopostīšanas, pilnīgas izraidīšanas trimdā no garīgās pasaules un krituma līdz mūsu pasaules pakāpei, tiek radīta „Zoar Grāmata” – kabalas avots, kas uzrakstīts īpašā valodā.

Šis darbs arī šodien visā pasaulē iemantojis milzīgu popularitāti, nemainīgi saglabājot kabalas gudrības avota reputāciju. Uz grāmatas titullapas ir autora uzvārds – rabīns9 Šimons bar Johajs. Taču zinātnieku aprindās līdz pat šim brīdim nav vienota viedokļa par tās autorību un radīšanas laiku: vieni par autoru uzskata Mozu de Leonu10, XIII gs. spāņu kabalistu, citi (to vidū arī kabalisti praktiķi) pārliecināti, ka to uzrakstīja dižais kabalists rabīns Šimons bar Johajs (saīsināti – RAŠBIjs), rabīna Akivas11 skolnieks. Rabīns Akiva dzīvoja m. ē. II gs. Augšējā Galilejā (Izraēlas ziemeļi). Lasīt tālāk »

SKA mācību materiāli. 5.kurss-9

(SKA MĀCĪBU KURSI), 05.kurss Nav komentāru »

<<5.kurss-8                 5.kurss-10>>

 

1.6. Luria kabala

Kabalas grāmatas, kuras tika uzrakstītas pēc RAŠBIja līdz pat ARI13 laikmetam (XVI gs.), tāpat nebija viegli uztveramas. Tajās trūkst izklāsta secības un vienotas valodas. Katrs kabalists rakstīja savā personīgajā manierē, slēpjot patieso jēgu, izmantojot visdažādākos rakstības veidus. Tā turpinājās līdz RAMAKa14 laikam, kurš centās ieviest noteiktu kārtību. Taču viņš neguva īpašas sekmes šajā darba laukā, par cik pats nesaprata daudzas lietas un tāpēc nespēja dot skaidrus un precīzus izskaidrojumus. Neskaidrības stāvoklis kabalas zinību nodošanā turpinājās, līdz parādījās ARI.

Mūsu pasaules pastāvēšanas tūkstošgadēs katra jauna paaudze atšķīrās no iepriekšējās ar aizvien egoistiskāka rakstura dvēselēm. Ņemot vērā, ka egoisma pieaugums notiek pašā dvēselē, tās kvalitatīvajām izmaiņām jākļūst par iemeslu arī metodikas mainīšanai, tas ir, katrai paaudzei nepieciešama citāda garīgo pasauļu izzināšanas metodika. Tas arī nosaka kabalistu misiju, kuri atrodas vienā vai otrā paaudzē, viņu uzdevums adaptēt Radītāja izzināšanas metodiku, kabalu atbilstoši savu laikabiedru dvēseļu raksturam.

Ābrams, Mozus, RAŠBIjs – kabalas metodikas pilnveidošanas un adaptācijas etapi, kas atbilst cilvēces vajadzībām tās noteiktajos attīstības posmos. Pēc RAŠBIja vajadzība pēc atjaunotā metodikas izklāsta radās tikai XVI gs. Kabalists, kurš savas paaudzes dvēseļu tipam izstrādāja jaunu šīs zinātnes apgūšanas metodi, bija ARI.

Attēls 1.6.1. Egoisma attīstības grafiks attiecībā pret laika asi (turpinājums).

 

ARI (pilns vārds Īzaks (Ichāks) Luria Aškenazi, 1534.g. – 1572.g.) piedzima Jeruzalemē. Jau agrīnā vecumā zaudējis tēvu, kopā ar māti pārcēlās uz Ēģipti, kur uzauga pie tēvoča. 35 gadu vecumā devās uz Cfatu (pilsēta Izraēlas ziemeļos), kur pusotra gada garumā pasniedza kabalu viņa organizētajā skolnieku grupā.

Viņa pirmais skolnieks, Haims Vitals15, kuram bija 28 gadi, pierakstīja visu, ko studiju laikā dzirdēja no ARI. Pamatojoties uz Haima Vitala pierakstiem, turpmāk ARI darbi tika izdoti 20 sējumos. ARI nomira 38 gadu vecumā. Galvenais viņa darbs ir grāmata „Etz Haim” („Dzīvības Koks”). Izņemot šo grāmatu, visbiežāk tiek studētas: „Shemoneh Shearim” („Astoņi vārti”) un „Shaar HaKavanot” („Nolūku vārti”).

ARI bija pirmais kabalists, kurš, pateicoties savas dvēseles īpatnībai, sāka citādi izklāstīt kabalas metodiku. Viņam patiešām piemita unikālas spējas, par cik viņa dvēsele attiecās jau uz dvēseļu attīstības beigu periodu. Apveltīts ar ievērojami lielāku izpratnes dziļumu, viņš spēja daudz precīzāk paust un aprakstīt šīs zinības.

ARI radīja kabalas valodu, viņš noteica tās apgūšanas pieeju un kārtību. Būtībā tieši viņš atklāja kabalu kā zinātni.

Viņa darbi izceļas ar īpašu atklāšanas veidu, klāstījuma paņēmienu, materiāla nodošanas raksturu. Augstākās pasaules uzbūves izzināšanas forma, kuru piedāvāja ARI, ieguva plašu izplatību starp kabalistiem. Viņš ieviesa jaunu Universa sistēmas apraksta metodi, izmantojot grafiskus attēlus, shēmas un zīmējumus. Viņa izstrādātā metode ieguva nosaukumu – luria16 metode.

No paaudzes uz paaudzi vienas un tās pašas dvēseles ietērpjas jaunos ķermeņos. Pie tam lejup nonākošās dvēseles saglabā iepriekšējo dzīvju pieredzi, tieši tāpēc katra nākamā paaudze ir gudrāka par iepriekšējo un tiecas savos meklējumos sasniegt arvien augstākus mērķus.

ARI laikos vispārējā dvēseļu attīstība sasniedza līmeni, kurā tās sāka vēlēties garīgo pacēlumu. Tas, galvenokārt, izskaidro Apgaismības laikmeta sākumu, reformu periodu reliģijā, kultūrā un zinātniskajā pasaulskatā.

Garīgajā sfērā tas izpaudās centienos rast atbildi uz jautājumu: „Kāpēc es dzīvoju?”. Šim jautājumam nobriestot dvēselēs, tas mudina cilvēku nodarboties ar dzīvības avota meklējumiem un noved pie Augstākās pasaules izpētes.

ARI radīja jaunu, sistematizētu kabalas metodiku, paredzētu ne tikai īpašu dvēseļu garīgajam pacēlumam, bet arī masām. Savos tekstos viņš atklāti apliecina, ka sākot ar šo laiku, ikviens, kurš vēlas, neatkarīgi no vecuma, dzimuma un izcelsmes, var nodarboties ar kabalu un ar šīs zinātnes palīdzību sasniegt radījuma mērķi17.

Taču, lai cik skaidra būtu šīs metodes forma, ir zināms, ko ARI sacīja saviem skolniekiem, proti, ja viņi būtu spējīgi uz ko lielāku, viņš nebūtu aizgājis no šīs pasaules, bet būtu turpinājis īstenības atklāšanu. Tomēr jāsaka: lai cik piemērots bija viņa laiks, kas bija nepieciešams kabalas atklāšanai, taču tā arī tas izbeidzās. ARI atstāja šo pasauli.

Viņa darbus sagaidīja tādas pašas likstas, kādas bija reiz nākušas pār „Zoar grāmatas” likteni. ARI darbi tāpat tika slēpti daudzu gadu garumā, līdzko  palēnām tos sāka celt gaismā. Daļa bija izņemta no ARI kapa, daļa – no lādes, kura tika nodota no paaudzes uz paaudzi starp Haima Vitala radiniekiem. Atradumus vāca vienkopus un sāka izdot grāmatu veidā.

1.7. Apgaismības laikmeta kabala

Sākot no šī laika posma izveidojās izcilu kabalistu ķēde, kuri attīstīja kabalu, pamatojoties uz ARI mācību. To vidū ierindojami RAMHALs18, AGRA19, Bāls Šem-Tovs20 un visi viņa skolnieki, kuru darbi iezīmēja jaunu etapu šīs metodikas plašajā izplatīšanā (sākot ar XVIII gs. sākumu). Apgaismības laikmeta periodā parādās vairums kabalas grāmatu: daļa no tām tāpat kā iepriekš tika radītas slēptā manierē, alegoriju valodā, tai pat laikā cita daļa demonstrēja daudzkārt atklātāku izklāsta raksturu. Taču tās visas tika paredzētas cilvēku apmācībai, kuri jau atradās garīgajā izzināšanā.

XVIII gs. pirmajā pusē dižais kabalists Israēls Bāls Šem-Tovs (BEŠeT) dibina tautas kustību „hasīdismu”, kas turpina savu darbību arī mūsdienās. Taču patiesais hasīdisms, ko saprot kā juteklisku tieksmi, virzītu uz saplūsmi ar Radītāju, pastāvēja tikai līdz XIX gs. vidum.

Bāls Šem Tovs par savu galveno uzdevumu izvirzīja garīguma formēšanu tautu masās. Apgaismības laikmets veicināja intensīvu egoisma attīstību, līdz ar to sāka rasties arvien vairāk cilvēku, kuri uzdeva sev jautājumu par dzīves jēgu. Tā rezultātā bija nepieciešams nodot viņu rīcībā garīgās izzināšanas zinātnisko metodiku – kabalu, pie tam pasniedzot to tādā veidā, kas pieņemams plašiem sabiedrības slāņiem.

Bāls Šem-Tovs sapņoja „izsijāt tautu” un izvēlēties tās vidū cienīgus pārstāvjus, kas būtu spējīgi izprast kabalas zinības. Kabalas izplatīšanā viņš saskatīja cilvēces garīgās augšupejas iespēju uz jaunu, daudzkārt augstāku eksistences līmeni. Kabala viņam likās esam tas spēks, kas spējīgs ierobežot cilvēka egoismu.

Ja kabalas zinību apgūšana prasīja no cilvēka lielus pūliņus (tāpēc arī šīs zināšanas netika paredzētas plašām masām), tad hasīdu darbi atšķīrās ar daudz pieejamāku saturu. Dzīva, laikmetīga valoda, tieksme uz sentencēm un aforismiem, atteikšanās no kabalas simbolikas, juteklisks, viegls, skaidrs izklāsta veids, kas pieņemts šīs plūsmas pazīstamo autoru darbos – tas viss veicināja hasīdu literatūras popularitāti vienkāršajā tautā.

Daudzi uzskata, ka hasīdisms pauda mēģinājumu pārveidot vai piešķirt citu jēgu kabalas pasaules uzskatam, lai darītu to pieejamu plašām masām, taču Bāls Šem-Tovs ļoti labi saprata, ka Augstākā pasaule atklājas tikai tiem, kuri šai atklāsmei ir nobrieduši.

Bāla Šem-Tova skolnieki kļuva par hasīdu dinastijas ciltstēviem. Pirmajās paaudzēs hasīdu grupu vadība tika nodota no skolotāja viņa sekmīgākajam skolniekam. Taču iekšējā garīgā liesma šajā kustībā pakāpeniski izdzisa, vadība tika nodota mantojumā, pārgāja no tēva pie dēla. Tādā veidā hasīdisms pilnībā nolaidās no garīgā līmeņa līdz tautas kustības līmenim.

Vārdnīca

 

13 ARI – pilns vārds – Īzaks Luria Aškenazi (1534. g. – 1572. g.), viens no cilvēces vēstures dižākajiem kabalistiem. Radījis kabalas studiju pamatsistēmu. Izmantojot viņa metodiku, katrs cilvēks, kurš apgūst šo zinātni, spēj sasniegt radījuma mērķi. Galvenais darbs – grāmata „Dzīvības Koks”.

 

14 RaMaKs – rabīna Moše ben Jakoba Kordovero (1522. g. – 1570. g.) vārda akronīms, kabalists no Cfatas (Izraēla).

 

15 Rabīns Haims Vitals (saīsinājumā Rahu, Marhu) (1542. g. – 1620. g.) – ARI skolnieks.

 

16 Atbilstoši viņa vārdam – Īzaks Luria Aškenazi.

 

17 Analoģiski izteicieni sastopami daudzos XVI gs. kabalistiskajos tekstos. Skat. tāpat: A.Azulai grāmatas Or Ha-Hama, Priekšvārds, 1. d., 72. lpp.: „Un atradu pierakstu, kurā sacīts, ka spriedums no augšienes par atklātu kabalas apgūšanu ir spēkā tikai noteiktā laika posmā – līdz 5250. g. beigām (norādītais jūdu gadu skaitīšanas datums atbilst m. ē. 1490. g. – Autora piezīme) un no šī laika šis lēmums tiek atcelts, un tiek atļauts atklāti nodarboties ar „Zoar Grāmatas” studēšanu. Turklāt no 5300. g. (m. ē. 1540. g. – Autora piezīme) nodarbības ar šo gudrību tiek uzskatītas par augstāko uzdevumu un ar to jānodarbojas gan pieaugušajiem, gan bērniem, kā sacīts „Raaya Mehemna” („Uzticīgais gans” – raksts no „Zoar Grāmatas” – Autora piezīme).

 

18 RaMHALs – rabīna Moše Haima Lucatto (1707. g. – 1746. g.) vārda akronīms – dižais kabalists no Itālijas. Vēlāk pārcēlās uz Amsterdamu, bet pēc tam uz Akko (Izraēla), kur pavadīja savas dzīves pēdējos gadus.

 

19 AGRa – rabīna Elija vārda Ha-Gaon akronīms, pilns vārds – Elija Ben Šlomo-Zalmans, Viļņas gaons (1720.g. – 1797.g.) – izcilākais Austrumeiropas kabalists.

 

20 Bāls Šem-Tovs (saīsināti BEŠeT), pilns vārds – Israēls ben Eliezers (1700. g. – 1760. g.). Austrumeiropas izcilākais kabalists un Austrumeiropas hasīdisma pamatlicējs.

<<5.kurss-8                 5.kurss-10>>

SKA mācību materiāli. 5.kurss-10

(SKA MĀCĪBU KURSI), 05.kurss Nav komentāru »

<<5.kurss-9                 5.kurss-11>>

 

1.8. Mūsdienu pieeja kabalas apgūšanā

Atjaunotā pieeja kabalas izklāstā un apgūšanā sāka veidoties XX gadsimtā. Garīgās izzināšanas metodiku, noderīgu mūsdienu cilvēkam, spēja radīt dižais kabalists, praktiski mūsu laikabiedrs, rabīns Jehuda Ašlags, kurš saņēma vārdu Bāls Sulams, pateicoties komentāram „Sulam”, kas tika uzrakstīts  „Zoar Grāmatai”.

Izņemot dziļu garīgo pieredzi, viņa darbi atšķiras ar apspriežamo tēmu unikālo izvērsumu un Universa struktūras iespaidīgu zinātnisko faktu kopumu. Aplūkojot šādas globālas problēmas, autors akcentē uzmanību tikai uz cilvēkam paredzēto lomu un uzdevumu. Būdams jaunas pieejas izveidotājs ARI darbu traktēšanā, Bāls Sulams tiek uzskatīts par mūsdienu kabalas zinātnes pamatlicēju. Viņš radījis vairāk kā desmit izcilu darbu. Lasīt tālāk »

Modified WP Theme & Icons by N.Design Studio
Ierakstu RSS Komentāru RSS Pieslēgties