Kabalas zinātne Latvijā

Grāmata „Šamati”, 40. raksts

Dzirdēts 1943. g.

Ir divi ceļi: kreisais un labais. Labais – no vārda „pagriezt pa labi” (eimin – sakrīt ar vārdu emuna – ticība) nozīmē ticību Radītājam. Un kad Skolotājs saka māceklim iet labo ceļu, kur „labais” nozīmē pilnību, bet kreisais – absolūti nepilnīgs, tas ir, tāds, kurā nav labošanās, tad māceklim ir jātic savam Skolotājam, kurš saka iet labo ceļu, pilnības ceļu.

Pilnība, kura jāsasniedz māceklim, ir tāds stāvoklis, kad cilvēks iztēlojas savās domās ainu, it kā viņš jau ir izpelnījies absolūtu ticību Radītājam, un viņa sajūta ir tāda, ka Radītājs valda pār pasauli ar labestību un dara labu, ko saņem radījumi. Lasīt tālāk »

Grāmata „Šamati”, 39. raksts

Dzirdēts 26. Ševatā (1947. g. 16. februārī)

Lapa nozīmē ēnu, gaismas apslēpšanu, no saules. Ir divi ēnas veidi:

1. Ēna, svētuma rezultātā,
2. Ēna, grēka rezultātā.

Tas ir, pastāv divi gaismas apslēptības veidi Universā – tāpat kā mūsu pasaulē ēna rada apslēptību attiecībā pret sauli, tāpat eksistē apslēptība attiecībā pret augstāko gaismu, kuru dēvē par „sauli” un kura nāk no svētuma cilvēka izvēles rezultātā. Kā sacīts par Mozu: „Noslēpa Mozus savu seju, jo baidījās skatīties”, tas ir, ēna bija baiļu rezultāts, bailes saņemt gaismas pārpilnību, jo baidījās, ka nespēs to saņemt ar nolūku ne sevis labad, bet Radītāja labad. Lasīt tālāk »

Grāmata „Šamati”, 38. raksts

Dzirdēts Nīsāna 10. dienā (1947. g. 31. martā)

Bagātība ir tilpne, kurā glabājas cilvēka īpašums. Piemēram, graudus glabā klētī, bet dārgas lietas glabā aizsargātākā vietā. Tas ir, katra iegūstamā lieta tiek noteikta ar tās attieksmi pret gaismu, bet kli, tilpnei jāspēj ietilpināt šo lietu, jo, kā zināms, nav gaismas bez kli, un šis likums darbojas arī materiālajā pasaulē.

Taču, kas ir garīgā tilpne, kura spēj ietilpināt sevī gaismu un garīgo pilnību, ko mums vēlas dot Radītājs? Kādai ir jābūt tilpnei, lai tā būtu piemērota gaismai? Gluži tāpat kā šajā materiālajā pasaulē, tilpnei jābūt piemērotai tam, kas tajā glabājas, un tiem ir jāatbilst viens otram. Piemēram, mēs nevaram teikt, ka glabājam vīna krājumu, kurš nesabojāsies, ja tas ieliets jaunos maisos, vai esam sagatavojuši lielu miltu krājumu, ieberot to mucās. Taču kā tam ir jābūt, vīnam vajadzīgas mucas un krūzes, bet miltiem – maisi, ne mucas. Lasīt tālāk »

Grāmata „Šamati”, 37. raksts

Dzirdēts 1948. gadā

Izskatīsim notikumu jēgu, par kuriem stāstīts grāmatā „Megillat Esther”:

1. Rakstīts: „Pēc šiem notikumiem valdnieks Ahasvers (Achashverosh) ieceļ augstā godā un visaugstākā amatā Amanu”. Ko nozīmē „pēc šiem notikumiem”? Pēc tam, kad Mordohajs izglāba Ķēniņu, būtu prātīgi, ja Ķēniņš ieceltu visaugstākā amatā Mordohaju? Kāpēc sacīts, ka viņš iecēla augstā amatā Amanu?

2. Kad Estere saka Ķēniņam: „Jo mēs esam pārdoti, es un mana tauta”, tad Ķēniņš jautā: „Kurš un kur ir tas, kas uzdrošinājies ko tādu?” It kā Ķēniņš neko nezinātu, taču rakstīts, ka viņš sacīja Amanam: „Nauda lai top nodota tavā rīcībā, tāpat arī šī tauta, lai tu darītu ar viņu, kā tev patīk.” Un tātad tas nozīmē, ka Ķēniņš zināja par pārdošanu. Lasīt tālāk »

Grāmata „Šamati”, 36. raksts

Dzirdēts Adara mēneša 24. dienā (1944. gada 19. martā), Jeruzalemē

Garīgais jēdziens „cilvēks” sastāv no trijiem ķermeņiem: iekšējais ķermenis, dvēseles ietērps, klipat Noga, klipa „Mišha de – hivija” (čūskas āda).

Lai atbrīvotos no pēdējiem diviem ķermeņiem, kas traucē svētībai, un lai spētu izmantot tikai iekšējo ķermeni, nepieciešams domāt tikai par to, kas saistīts ar šo ķermeni. Tas ir, visām cilvēka domām pastāvīgi jābūt par to, ka „Nav neviena cita, izņemot Viņu” un tikai Viņš ir veicis, veic un veiks visas darbības Universā, un nav neviena radījuma, neviena spēka pasaulē, kas varētu šķirt cilvēku no garīguma. Lasīt tālāk »

Grāmata „Šamati”, 35. raksts

Dzirdēts 1945. gadā, Jeruzalemē

Sacīts: „Redzi, jūra – cik liela un plaša tā uz visām pusēm! Tur mudžēt mudž neskaitāmā daudzumā visādi kustoņi, lieli un mazi.” (Psalmi 104:25)

Izskaidrojums:

Redzi, jūra – nozīmē nešķīsto vēlmju jūru (sitra achra).

Cik liela un plaša – tas ir, tā atklājas ikvienam un sauc: „Dod! Dod!” (Gav – gav!), kas nozīmē milzīgas kelim, alkstošas saņemt. Tur mudžēt mudž visādi kustoņi – nozīmē, ka tur ir augstākās gaismas, pa kurām staigā cilvēks, tās mīdot kājām. Lasīt tālāk »

Grāmata „Šamati”, 34. raksts

Dzirdēts Tebeta mēnesī (1942. gadā)

Zināms, ka viss savā patiesajā veidā atklājas tikai no sava pretstata, kā sacīts: „Gaismas pārākums – no tumsas”. Tas nozīmē, ka katra parādība norāda uz savu pretstatu un tieši ar pretstata palīdzību ir iespējams izzināt parādības patieso būtību, kas slēpjas tās pretmetā.

Tādējādi nav iespējams jebko izzināt pilnā mērā, ja tam nav pretējības. Piemēram, nav iespējams novērtēt labu, ja tam nav pretējības, kas norāda uz sliktu, piemēram, rūgts un salds, naids un mīlestība, izsalkums un sāts, slāpes un piepildījums, šķiršanās un saplūsme. Līdz ar to ir saprotams, ka nav iespējams nonākt pie mīlestības un saplūsmes, pirms tiks izzināts naids un šķiršanās. Lasīt tālāk »

Grāmata „Šamati”, 33. raksts

Dzirdēts Truma sestajā dienā (1943. gada 12. februārī)

Torā teikts, Zaharijs (par Jom Kipuru): „Un Ārons lozēja uz diviem upura āžiem: viens – Radītājam, bet otrs – nešķīstajam spēkam”. Tamlīdzīgi (par Purimu) sacīts „Megilat Ester”: „Lozēja (pur) un noteica likteni”.

Lozēšana notiek, ja nav iespējams noskaidrot ar prātu, jo prāts nespēj sasniegt izskatāmā notikuma dziļumu un izlemt: kas – labi, bet kas – slikti. Tādā gadījumā nepaļaujas uz prātu, bet lozē, tas ir, paļaujas uz likteņa lēmumu. Tādējādi mēs redzam, ka vārds loze tiek izmantots, lai paustu darbību, kas augstāka par saprātu. Lasīt tālāk »

Grāmata „Šamati”, 32. raksts

Dzirdēts Truma ceturtajā dienā (1943. g. 10. februārī)

Sacīts: „Liktenis ir vēlme (ierosme) no augšienes”, tas ir, zemākais nekādā veidā nav spējīgs to kaut kā ietekmēt. Tāpēc grāmatā „Megillat Estere” par Purimu teikts: „Kauliņi ir mesti (pur)”, tas ir, noteica likteni, kad Amans apsūdz ebrejus par to, ka nepilda Valdnieka likumus.

Sacītā jēga ir tāda, ka sākotnēji garīgā verdzība sākas tam, kurš strādā ar sevi „lo lišma” stāvoklī, savā labā. Pēc tam rodas apsūdzības: kādēļ tad viņiem tiek iedota Tora un pēc tam ļauts izlabot savus nolūkus un sasniegt „lišma”, Radītāja labā – vai tad viņi ir izpelnījušies saņemt gaismu un augstāko izzināšanu? Lasīt tālāk »

Grāmata „Šamati”, 31. raksts

Sacīts: „Ikviens, kurš ir saskaņā ar radījumu garu…” Taču ir daudz piemēru, ko mums snieguši diženie taisnie, kuri bija strīdā un tas nozīmē, ka viņi nepiekrita radījumiem? Un tieši tāpēc ir teikts „saskaņā ar radījumu garu”, nevis „saskaņā ar radījumiem”, jo tikai ķermeņi atrodas strīdā un pretrunās, jo katrs izmanto savu egoistisko, ķermenisko vēlmi.

Turpretī radījumu gars ir garīgums un tāpēc atrodas saskaņā. Taisnais saņem augstāko gaismu, piepildījumu visai cilvēcei. Taču, kamēr cilvēki nav sasnieguši savu garu, viņi nespēj saņemt un sajust augstāko gaismu, kuru taisnais viņiem pievilka no augšienes.