Warning: in_array() expects parameter 2 to be array, string given in /home/kabriga/public_html/wp-content/plugins/wordpress-mobile-pack/frontend/sections/show-rel.php on line 77

Bāls Sulams. Gribas brīvība

Bāla Sulama raksti, Bāls Sulams, Lasītava Nav komentāru »

Ierakstīts bauslības galdiņos.”
Lasi nevis „ierakstīts” („harut”), bet „brīvība” („herut”),
tas nozīmē – „viņi atbrīvojās no nāves eņģeļa”.

 

Sacītajam nepieciešams skaidrojums, jo nav saprotams, kādā veidā Kabalas metodikas saņemšana atbrīvo cilvēku no nāves? Un turklāt, kā varēja notikt, ka pēc tam, kad mēs, saņēmuši šo metodiku, izpelnījāmies mūžīgo ķermeni, pār kuru nāvei nav varas, atgriezāmies atpakaļ un to zaudējām? Vai mūžīgais var izzust?

 

GRIBAS BRĪVĪBA

Taču, lai izprastu izteiciena „brīvība no nāves eņģeļa” dziļumu, nepieciešams sākumā saprast, ko nozīmē termins „brīvība” tā parastajā, cilvēciskajā izpratnē. Vispārīgi izskatot vārdu „brīvība”, to var attiecināt uz dabas likumu, kas caurvij visas dzīves sfēras. Mēs taču redzam, ka dzīvnieki, kurus esam sagūstījuši, mirst, kad tiem atņemam brīvību.

Un tas ir patiess apliecinājums tam, ka Augstākā vadība nepiekrīt jebkuras radības pakļaušanai verdzībā. Ne velti pēdējās simtgades cilvēce karoja, līdz sasniedza zināmu personas brīvības līmeni.

Taču jebkurā gadījumā mūsu priekšstats par jēdzienu, kuru izpaužam vardā „brīvība”, ir ļoti miglains un ja mēs iedziļināsimies šī vārda iekšējā saturā, no tā gandrīz nekas nepaliks. Tāpēc, ka, pirms pieprasīt personas brīvību, tev ir jāpieļauj, ka šī īpašība, kas dēvēta par „brīvību”, ir katrā personā, tas ir, ka tā var rīkoties pēc savas izvēles, brīvas vēlmes. Lasīt tālāk »

37. Raksts par Purimu

Bāls Sulams, Bāls Sulams „Šamati”, Lasītava Nav komentāru »

Grāmata „Šamati”, 37. raksts

Dzirdēts 1948. gadā

Izskatīsim notikumu jēgu, par kuriem stāstīts grāmatā „Megillat Esther”:

1. Rakstīts: „Pēc šiem notikumiem valdnieks Ahasvers (Achashverosh) ieceļ augstā godā un visaugstākā amatā Amanu”. Ko nozīmē „pēc šiem notikumiem”? Pēc tam, kad Mordohajs izglāba Ķēniņu, būtu prātīgi, ja Ķēniņš ieceltu visaugstākā amatā Mordohaju? Kāpēc sacīts, ka viņš iecēla augstā amatā Amanu?

2. Kad Estere saka Ķēniņam: „Jo mēs esam pārdoti, es un mana tauta”, tad Ķēniņš jautā: „Kurš un kur ir tas, kas uzdrošinājies ko tādu?” It kā Ķēniņš neko nezinātu, taču rakstīts, ka viņš sacīja Amanam: „Nauda lai top nodota tavā rīcībā, tāpat arī šī tauta, lai tu darītu ar viņu, kā tev patīk.” Un tātad tas nozīmē, ka Ķēniņš zināja par pārdošanu. Lasīt tālāk »

36. Trīs ķermeņi cilvēkā

Bāls Sulams, Bāls Sulams „Šamati”, Lasītava Nav komentāru »

Grāmata „Šamati”, 36. raksts

Dzirdēts Adara mēneša 24. dienā (1944. gada 19. martā), Jeruzalemē

Garīgais jēdziens „cilvēks” sastāv no trijiem ķermeņiem: iekšējais ķermenis, dvēseles ietērps, klipat Noga, klipa „Mišha de – hivija” (čūskas āda).

Lai atbrīvotos no pēdējiem diviem ķermeņiem, kas traucē svētībai, un lai spētu izmantot tikai iekšējo ķermeni, nepieciešams domāt tikai par to, kas saistīts ar šo ķermeni. Tas ir, visām cilvēka domām pastāvīgi jābūt par to, ka „Nav neviena cita, izņemot Viņu” un tikai Viņš ir veicis, veic un veiks visas darbības Universā, un nav neviena radījuma, neviena spēka pasaulē, kas varētu šķirt cilvēku no garīguma. Lasīt tālāk »

35. Par Svētuma dzīvinošo spēku

Bāls Sulams, Bāls Sulams „Šamati”, Lasītava Nav komentāru »

Grāmata „Šamati”, 35. raksts

Dzirdēts 1945. gadā, Jeruzalemē

Sacīts: „Redzi, jūra – cik liela un plaša tā uz visām pusēm! Tur mudžēt mudž neskaitāmā daudzumā visādi kustoņi, lieli un mazi.” (Psalmi 104:25)

Izskaidrojums:

Redzi, jūra – nozīmē nešķīsto vēlmju jūru (sitra achra).

Cik liela un plaša – tas ir, tā atklājas ikvienam un sauc: „Dod! Dod!” (Gav – gav!), kas nozīmē milzīgas kelim, alkstošas saņemt. Tur mudžēt mudž visādi kustoņi – nozīmē, ka tur ir augstākās gaismas, pa kurām staigā cilvēks, tās mīdot kājām. Lasīt tālāk »

34. Zemes pārākums – visā

Bāls Sulams, Bāls Sulams „Šamati”, Lasītava Nav komentāru »

Grāmata „Šamati”, 34. raksts

Dzirdēts Tebeta mēnesī (1942. gadā)

Zināms, ka viss savā patiesajā veidā atklājas tikai no sava pretstata, kā sacīts: „Gaismas pārākums – no tumsas”. Tas nozīmē, ka katra parādība norāda uz savu pretstatu un tieši ar pretstata palīdzību ir iespējams izzināt parādības patieso būtību, kas slēpjas tās pretmetā.

Tādējādi nav iespējams jebko izzināt pilnā mērā, ja tam nav pretējības. Piemēram, nav iespējams novērtēt labu, ja tam nav pretējības, kas norāda uz sliktu, piemēram, rūgts un salds, naids un mīlestība, izsalkums un sāts, slāpes un piepildījums, šķiršanās un saplūsme. Līdz ar to ir saprotams, ka nav iespējams nonākt pie mīlestības un saplūsmes, pirms tiks izzināts naids un šķiršanās. Lasīt tālāk »

33. Jom Kipura un Amana liktenis

Bāls Sulams, Bāls Sulams „Šamati”, Lasītava Nav komentāru »

Grāmata „Šamati”, 33. raksts

Dzirdēts Truma sestajā dienā (1943. gada 12. februārī)

Torā teikts, Zaharijs (par Jom Kipuru): „Un Ārons lozēja uz diviem upura āžiem: viens – Radītājam, bet otrs – nešķīstajam spēkam”. Tamlīdzīgi (par Purimu) sacīts „Megilat Ester”: „Lozēja (pur) un noteica likteni”.

Lozēšana notiek, ja nav iespējams noskaidrot ar prātu, jo prāts nespēj sasniegt izskatāmā notikuma dziļumu un izlemt: kas – labi, bet kas – slikti. Tādā gadījumā nepaļaujas uz prātu, bet lozē, tas ir, paļaujas uz likteņa lēmumu. Tādējādi mēs redzam, ka vārds loze tiek izmantots, lai paustu darbību, kas augstāka par saprātu. Lasīt tālāk »

32. Liktenis – vēlme no augšienes

Bāls Sulams, Bāls Sulams „Šamati”, Lasītava Nav komentāru »

Grāmata „Šamati”, 32. raksts

Dzirdēts Truma ceturtajā dienā (1943. g. 10. februārī)

Sacīts: „Liktenis ir vēlme (ierosme) no augšienes”, tas ir, zemākais nekādā veidā nav spējīgs to kaut kā ietekmēt. Tāpēc grāmatā „Megillat Estere” par Purimu teikts: „Kauliņi ir mesti (pur)”, tas ir, noteica likteni, kad Amans apsūdz ebrejus par to, ka nepilda Valdnieka likumus.

Sacītā jēga ir tāda, ka sākotnēji garīgā verdzība sākas tam, kurš strādā ar sevi „lo lišma” stāvoklī, savā labā. Pēc tam rodas apsūdzības: kādēļ tad viņiem tiek iedota Tora un pēc tam ļauts izlabot savus nolūkus un sasniegt „lišma”, Radītāja labā – vai tad viņi ir izpelnījušies saņemt gaismu un augstāko izzināšanu? Lasīt tālāk »

31. Saskaņā ar radījumu garu

Bāls Sulams, Bāls Sulams „Šamati”, Lasītava Nav komentāru »

Grāmata „Šamati”, 31. raksts

Sacīts: „Ikviens, kurš ir saskaņā ar radījumu garu…” Taču ir daudz piemēru, ko mums snieguši diženie taisnie, kuri bija strīdā un tas nozīmē, ka viņi nepiekrita radījumiem? Un tieši tāpēc ir teikts „saskaņā ar radījumu garu”, nevis „saskaņā ar radījumiem”, jo tikai ķermeņi atrodas strīdā un pretrunās, jo katrs izmanto savu egoistisko, ķermenisko vēlmi.

Turpretī radījumu gars ir garīgums un tāpēc atrodas saskaņā. Taisnais saņem augstāko gaismu, piepildījumu visai cilvēcei. Taču, kamēr cilvēki nav sasnieguši savu garu, viņi nespēj saņemt un sajust augstāko gaismu, kuru taisnais viņiem pievilka no augšienes.

30. Galvenais – vēlēties atdot

Bāls Sulams, Bāls Sulams „Šamati”, Lasītava Nav komentāru »

Grāmata „Šamati”, 30. raksts

Dzirdēts Vajikra Sestdienas izskaņā (1943. g. 20. martā)

Galvenais – neko nevēlēties, bet tikai atdot Radītāja diženuma dēļ, jo visas darbības, kas vērstas uz saņemšanu, ir netiklas un izkļūt no saņemšanas darbībām nav iespējams, – tikai ja pārejam uz pretējo stāvokli, tas ir, uz atdevi. Virzītājspēks, proti, spēks, kas mudina uz priekšu un piespiež strādāt, nāk tikai no Radītāja varenuma.

Un nepieciešams ņemt vērā, ka jebkurā gadījumā mēs esam spiesti strādāt šajā pasaulē un tieši ar šo pūliņu palīdzību varam  sasniegt rezultātu un baudu. Tas ir, pateicoties cilvēka pieliktajām pūlēm un centieniem, viņš var sniegt baudu savam ierobežotajam ķermenim, kas līdzinās pagaidu viesim, vai mūžīgajam Saimniekam. Šajā gadījumā viņa pūles neizzūd, bet paliek mūžībā. Lasīt tālāk »

29. Kad māc šaubas

Bāls Sulams, Bāls Sulams „Šamati”, Lasītava Nav komentāru »

Grāmata „Šamati”, 29. raksts

Dzirdēts 1943. gadā

Sacīts: „Radītājs ir tava ēna”. Ja cilvēks šaubās Radītājā, tad arī Radītājs šaubās cilvēkā. Turklāt, kad šaubās Radītājs, to dēvē par Radītāja kalnu (šaubas – „iru – rim”, kalns – „ar”). Tāpēc sacīts: „Kurš uzkāps Radītāja kalnā un kurš nostāsies Viņa svētajā vietā? – Ar tīrām rokām un drosmīgu sirdi!”

Tīras rokas sasniedz ar labošanos „…un smagas ir Mozus rokas” – tās ceļot augšup lūgšanā Radītājam, bet drosmīga sirds ir darba rezultāts tajā (avodat liba).

Modified WP Theme & Icons by N.Design Studio
Ierakstu RSS Komentāru RSS Pieslēgties