Bērni – ir vēlmju bezdibenis. Bērns jautā vienkārši, bet šajā vienkāršībā ir dziļums, kas rada apjukumu.
Jo patiesībā atbilžu uz šiem jautājumiem nav. Visas atbildes – ir meklējamas viņpus mahsoma, tur, kur cilvēks pats sāk redzēt un just.
Lūk, tāpēc bērniem stāsta pasakas un stāstus – ka pašas dziļākās domas var ietērpt šādās drānās.
Pieaugušajam nav nepieciešama šī daudzslānņainība, viņš ir daudz vairāk iebaidīts, viņa dvēsele ir iestigusi drūmajos mūsu pasaules segumos. Bet bērns – vēl nav.
Jautājums: Kāpēc ir jāapvienojas?
Atbilde: Man ir viens ienaidnieks – mans egoisms. Man nav spēku ar to cīnīties vienam pašam.
Viņš ir līdzīgs lielam, stipram zēnam no skolas, no kura man visu laiku nākas bēguļot, jo tas vēlas mani iekaustīt.
Lai salauztu savu egoismu, es meklēju palīdzību – un atrodu to starp biedriem. Viņiem ir tāda pati problēma: viņiem neļauj dzīvot ļaunais sākums, egoisms.
Tad mēs nolemjam kopā egoismu tā iekaustīt, lai tas turētos no mums pa gabalu. Mums ir jāsadraudzējas, lai piekautu šo „slikto zēnu” un uz mūžiem atņemtu viņam vēlmi ar mums saistīties.
Lūk, tālab mēs arī apvienojamies – lai uzveiktu kopīgo ienaidnieku. Ja mums izdosies no viņa tikt vaļā, dzīve kļūs vienkārši burvīga.
Jaunākie komentāri