Barība dvēselei

Jautājumi un atbildes, No M.Laitmana bloga Komentēt

Jautājums: Man lasot Zoar, neizdodas sasaistīties ar materiālu. Ko darīt? Mēs tā gaidījām šo mirkli, kad atklāsim grāmatu Zoar, bet tagad jūtam vilšanos.
Atbilde: Bāls Sulams raksta, ka nav cilvēka dzīvē skaistāka mirkļa, kā pilnīgas, dziļas vilšanās sajūtas par visu noieto un savām pūlēm, redzot, ka nekas viņam nav palīdzējis, nav nekāda glābiņa un cerību, un nekas viņu priekšā negaida, ja viss turpināsies pa vecam…
Un tikai tad un ne ātrāk viņš var sajust savas vienīgās cerības un prasības rašanos -, uz ko tad viņam atliek cerēt? – Tikai uz Radītāju. Un tad viņš kliedz: „Palīgā!” – un palīdzība nāk.
Zoara apgūšana – tā nav parasta mācīšanās, kad es vienkārši mācos un gūstu zināšanas, proti, atlīdzība ir turpat uz vietas: „Pieliki pūles un saņēmi”. Te darbojas cits princips: „Pieliki pūles – un atradi!”.
Jūs acīmredzot cerējāt, ka atverot grāmatu Zoar, tūlīt sāksies kaut kādi brīnumi. Nu kas tad var būt pašā sākumā?
Mans skolotājs Rabašs kā piemēru minēja cilvēku, kurš nobaroja zosi. Viņš nopirka mazu zoslēnu un sāka viņā stūķēt barību. Piestūķē un pārbauda – vai zoss ir palikusi resnāka? Nav … Tad viņš vēl dod tai barību – bet zoss kā neaptaukojas, tā neaptaukojas.
Gudri cilvēki viņam saka: „Tev ir jāpagaida viens vai divi mēneši, lai pamanītu kaut kādas izmaiņas! Bet pagaidām tikai stūķē vien tajā vairāk barības, kamēr zoslēns neizaugs par lielu un treknu zosi”.
Un tieši tā aug arī bērns – cik daudz mums pūļu jāpieliek, līdz viņš sāk celties kājās, staigāt un kļūst stiprs.
Tāpat aug arī mūsu dvēsele, ja to novēro. Kad es lūkojos uz savu dvēseli, uz punktu sirdī, gaidot, ka tas izaugs, man tas ir jāuztver kā mazulis sevī, kurš tikko ir sācis attīstīties.
Un būs vajadzīgs laiks, lai no šī sīkā piliena izaugtu dvēsele.

Avots:http://www.laitman.ru/duhovnaya-rabota/7720.html
no krievu valodas tulkoja Ilze B.

Komentēt

Modified WP Theme & Icons by N.Design Studio
Ierakstu RSS Komentāru RSS Pieslēgties