Kabalas zinātne Latvijā

ZOAR grāmata ar komentāru „Sulam”. Saīsināts izdevums M.Laitmana redakcijā.

Nodaļa „Berešit” (Bereshith), 1. – 2.p.

RADĪJA ZĪMOGU AUGSTĀKAJĀ GAISMĀ

1) Kad Valdnieks vēlējās radīt un izveidot pasaules, stipra dzirkstele radīja zīmogu augstākajā gaismā. „Radīja zīmogu” nozīmē gaismas aiziešanu un ierobežošanos, atstājot vietu, brīvu un tukšu, bez gaismas, un tas tiek definēts kā „zīmogs”. Tāpēc, ka pirms šīs radīšanas augstākā gaisma aizpildīja visu realitāti un kad Viņam radās vēlme radīt pasaules, Viņš radīja augstākajā gaismā zīmogu, tas ir, ierobežoja gaismu un izraidīja to no vietas, kas apkārt Malhut, un pateicoties šim zīmogam, radās vieta visām pasaulēm. „Dzirkstele” ir uguns dzirkstele. „Stiprums” ir bargas tiesas spēks, kas darbojas iekš kli, šīs tiesas dēļ gaisma sevi ierobežoja un aizgāja no vietas, kas apkārt Malhutai.

Kad gaismas vēlas atklāties, šī dzirkstele, kurā ir tiesu spēks, kur tiesas dēvētas par „nokrāsām”, ar prettriecienu atvaira augstākās gaismas izplatīšanos un šī izplatīšanās tiek atstumta atpakaļ. Un atvairīšanas un atstumšanas rezultātā rodas smalkas gaismas, kļūdamas gluži kā viens veselums kopā ar augstākās gaismas izplatīšanos. Šīs smalkās gaismas tiek dēvētas par atstaroto gaismu, bet augstākās gaismas izplatīšanās tiek dēvēta par tiešo gaismu. Un tad šī dzirkstele atklāj tajās krāsas, tas ir, pakāpju atšķirību, un tās iekrāsojas visas kopā, gan atstarotā gaisma, gan tiešā gaisma četrās gaismās – baltā, sarkanā, zaļā un melnā. Un tās ir četras pakāpes – Hohma, Bina, Tiferet un Malhut.

Šī dzirkstele paceļas no apakšas uz augšu mirdzumā, dēvētā par „roš” un nolaižas, tas ir, kad šis mirdzums maina savu virzienu, lai starotu no augšas uz apakšu un to dēvē par „guf”. Un šī dzirkstele tiek dēvēta par stipro dzirksteli. Šī dzirkstele nostiprinās un izdara triecienu uz visiem mirdzumu iedīgļiem, katram no tiem sakot: „Audz!” Tas ir, tā rezultātā, ka dzirkstele sadūrās ar augstākās gaismas izplatīšanos, rodas absolūti visi līmeņi, kuri ir pasauļu pakāpēs, un dzirkstele ir katras pakāpes lieluma mērs [1].

Stiprā dzirkstele ir dzirkstele, kas ietriec pa augstākās gaismas izplatīšanos un paceļ augšup atstaroto gaismu, kas to ietērpj. Un šīs sadursmes rezultātā dzimst un rodas absolūti visas pakāpes. Stiprā dzirkstele nosaka ierobežojuma spēku, kas atrodas iekš Malhutas kli, lai nesaņemtu augstāko gaismu, šī dzirkstele pēc tam nostabilizējās arī stiprajā ekrānā, dēvētā par „avotu”. Taču šeit ir runa par šīs stiprās dzirksteles iziešanas sākumu no Bezgalības, kad tā vēl nebija nostabilizējusies ekrānā un tā ir tiesas spēks, kas izraisīja gaismas ierobežojumu iekš Malhut kli.

Šī stiprā dzirkstele iznāca ārā un visapslēptākajā no visa apslēptā Bezgalībā, tās pēdējā stadijā, tas ir, Bezgalības Malhut, izveidojās forma tās sākotnējā veidā. Tas ir, tiesas forma savā pirmatnējā veidā bija vēl pilnīgi nemanāma. Šī stiprā dzirkstele formējās un atradās aplī, apļa centrā, kas atgādina gredzenu. Un nebija ne baltās (krāsas), ne melnās, ne sarkanās un ne zaļās.

Sacītā skaidrojums. Pirms tika radīti veidojumi un radīti radījumi, augstākā vienkāršā gaisma aizpildīja visu realitāti un nebija brīvas vietas, kurā varētu eksistēt veidojumi un radījumi, un nebija tur ne sākuma (roš), ne beigu (sof), bet viss bija tikai vienmērīga gaisma, un to dēvē par Bezgalības gaismu. Taču, kad Viņš gribēja Savā vienkāršajā vēlmē izveidot pasaules un radīt šos radījumus, radās stiprā dzirkstele, tas ir, tiesas spēks, kas atklājās Malhutā, kura nāca no Bezgalības, un radīja zīmogu augstākajā gaismā. Tad gaisma ierobežojās un iznāca ārā no Malhut kli un vietas, kas tai apkārt. Šo gaismas iznākšanu dēvē par zīmogu augstākajā gaismā, par cik tur izveidojās tukša telpa, kur nav gaismas, un šajā tukšajā telpā pēc tam radīsies visas pasaules un viss, kas tajās.

Un par cik šī stiprā dzirkstele, tiesas spēks, iznāca ārā un noformējās tagad no Bezgalības pēdējās stadijas, vēl nevarēja tajā atklāties tiesa, bet tikai sakne, no kuras izplatījās un pēc tam nostiprinājās visas tiesas pasaulēs. Taču pati dzirkstele atradās savā sākotnējā veidā, un tā bija tikai pirmdzimtais spēks, tas ir, tajā vēl nebija manāma jebkāda tiesas izpausme. Un tāpat ierobežojuma vieta, tukša telpa, no kurienes aizgāja gaisma, arī atradās pilnīgas vienmērības īpašībā. Un tur vispār neizpaudās tiesas forma. Un to dēvē par apaļo formu. Tas ir, tiesas spēks bija ietverts šī apļa centrā, centrālā punktā, un tur tas kā sava veida ass, uz kuras griežas visas pasaules, lai pasaldinātu un izlabotu to (šo punktu).

Un tāpat tur, šajā telpā, nebija nekādas krāsas, jo krāsas ir tiesu izpausme, tās rada izmaiņas pakāpēs, taču tur vēl nebija manāma tiesa. Un Zoarā ir teikts: „Un nebija ne baltās (krāsas)” – jo balts norāda uz Hohma gaismu, kurā nav nekādas krāsas un tiesas. Un pēc tam, kad gaisma no turienes aizgāja, sevi ierobežojot, tur nav baltās krāsas. Taču, ja gaisma aizgāja, tur būtu jāpaliek melnajai krāsai, kura norāda uz gaismas neesību? Tomēr sacīts, ka arī melnās krāsas tur nebija. Un nebija tur ne sarkanās – Binas krāsas, un ne zaļās – Tiferet krāsas.

[1] Sk. „Ievads kabalas zinātnē”, 16. – 17.p.

Avots krievu valodā