Dzirdēts 27. Adarā
„Ja ne es sev, kas palīdzēs man? Taču, ja es savā labā – tad kas es esmu?” Un tā ir savstarpēji noliedzošā pretruna cilvēka darbā.
Cilvēkam viss savs darbs jādara tā, it kā neviens nespētu viņam palīdzēt, izņemot viņu pašu, un nav kam viņu glābt. Kā sacīts: „Tas vārds ir tuvu pie tevis, tavā mutē un tavā sirdī, lai tu to pildītu” (Devarim). Tas ir, jāpieliek pūles līdzīgi kā vadībā ar atalgojumu un sodu. Turklāt sevī jāzina: „Taču, ja es savā labā – tad kas es esmu?”, tas ir, viņš pilnībā ir atkarīgs no Radītāja personiskās vadības un nav neviena spēkos ko tajā mainīt.
Taču, ja viss notiek tikai saskaņā ar vadību no augšienes, tad kur ir darba „ja ne es sev, kas palīdzēs man?” jēga. Lieta ir tāda, ka strādājot tā, it kā neviens viņam nespēj palīdzēt, izņemot viņu pašu, cilvēks izzina personisku vadību attiecībā uz viņu un saprot, ka viss notiek, lai sasniegtu labošanos. Un šī dalīšana starp parādu un Toru, ko dēvē „Radītāja dēli”, ir apslēpta un atklājas tikai pēc pūliņu pielikšanas „ja ne es sev, kas palīdzēs man?”
Jaunākie komentāri