SKA mācību materiāli. 15.kurss-12

(SKA MĀCĪBU KURSI), 15.kurss Nav komentāru »

<<15.kurss-11          15.kurss-13>>

4. nodarbība

Pēc vēlmes saņemšanas ierobežojuma un ekrāna izveides uz tās, tā nav derīga būt par saņemošo kli, un izgāja no svētuma sistēmas, un tās vietā atstarotā gaisma tiek izmantota kā saņemošā kli, bet vēlmes saņemt kli atdota nešķīsto spēku sistēmai.

 

4.1. Atstarotā gaisma kļūst par saņemošo kli

Pēc vēlmes saņemšanas ierobežojuma un ekrāna izveides uz tās, tā nav derīga būt par saņemošo kli, un izgāja no svētuma sistēmas, un tās vietā atstarotā gaisma tiek izmantota kā saņemošā kli, bet vēlmes saņemt kli atdota nešķīsto spēku sistēmai.

16) Pēc ierobežošanās un ekrāna izveides uz šo kli, dēvētu par „vēlmi saņemt”, tā anulējās un atdalījās, un izgāja no savas svētuma sistēmas un tās vietā tika ieviesta atstarotā gaisma, lai kļūtu par saņemošo kli. Lasīt tālāk »

SKA mācību materiāli. 15.kurss-13

(SKA MĀCĪBU KURSI), 15.kurss Nav komentāru »

<<15.kurss-12          15.kurss-14>>

4.3. Piepildošais ar gaismu un radošais tumsu

Visa realitāte ietverta Bezgalībā, rodoties no esošā, un tikai vēlme saņemt ir jauna un rodas no nekā.

18) Zini, ka visa jauninājuma būtība, ko Radītājs iecerējis šajā radībā, par kuru viedie ir sacījuši, ka Viņš radīja tās eksistenci no nekā, ir tajā apstāklī, ka šis jauninājums attiecas tikai uz vēlmes baudīt formu, kas iedzīvināta katrā radībā. Turklāt radīšanas aktā neradās vairs nekas jauns. Tas ietver teiciena: „atvasina gaismu un rada tumsu” jēgu. RAMBANs skaidro, ka vārds „rada” norāda uz jauninājumu, tas ir, uz to, kas neeksistēja iepriekš. Tu redzi, ka netiek runāts: „un gaisma rada” – tieši tādēļ, ka gaismā nav jauninājuma kā gadījumā, kad tiek radīts kaut kas no nekā. Tādēļ, ka gaisma un viss, ko gaisma satur, ir pasaulē vipatīkamākās sajūtas un atklāsmes, – tas viss nāk, rodoties no esošā – vārdu sakot, tas viss jau ir ietverts Radītājā. Un tādā gadījumā tajos nav jauninājuma pazīmes, un tādēļ sacīts: „gaisma atvasina”, lai norādītu, ka tajā nav jauninājuma un radīšanas pazīmes. Lasīt tālāk »

SKA mācību materiāli. 15.kurss-14

(SKA MĀCĪBU KURSI), 15.kurss Nav komentāru »

<<15.kurss-13          15.kurss-15>>

4.5. Iespēja sasniegt pilnību

Ņemot vērā, ka vēlmes saņemt nav mūsu saknē, mēs izjūtam šajā vēlmē kaunu un neiecietību. Tādēļ viedie sacījuši, ka, lai to izlabotu, Viņš „sagatavoja” mums šajā pasaulē pūļu pielikšanu Torā un baušļos, lai pārvērstu vēlmi saņemt vēlmē dot.

20) No visa sacītā mums kļūst saprotams, ka visās formās, kuras nonāk pie mums no Viņa netiešā veidā, būs pacietības trūkums. Un tas ir pret mūsu dabu. Lasīt tālāk »

SKA mācību materiāli. 15.kurss-15

(SKA MĀCĪBU KURSI), 15.kurss Nav komentāru »

<<15.kurss-14          15.kurss-16>>

5. nodarbība

Radīšanas nodoms uzliek par pienākumu visām Universa daļām nākt vienai no otras, līdz pat labošanās beigām.

 

5.1. Visa pastāvošā attīstības likums

Radīšanas nodoms uzliek par pienākumu visām Universa daļām nākt vienai no otras, līdz pat labošanās beigām.

22) Un tagad, kad esam noskaidrojuši visu augstāk minēto, mums kļūs nedaudz saprotamāks Radītāja vienīguma spēks. Viņa domas taču ir mūsu domas. Un viss jēdzienu un formu daudzums, kuru mēs izzinām, visā realitātē, kas mums paveras, tas viss savienojas Viņa vienā vienīgajā domā, kura ir radīšanas nodoms: „lai sniegtu baudu Viņa radījumiem”. Šī vienīgā doma aptver visu realitāti absolūtā vienotībā līdz labošanās beigām, jo šī doma, kā jau sacīts, ir viss radīšanas mērķis. Lasīt tālāk »

SKA mācību materiāli. 15.kurss-16

(SKA MĀCĪBU KURSI), 15.kurss Nav komentāru »

<<15.kurss-15          15.kurss-17>>

6. nodarbība

Vēlme saņemt nevar izpausties kādā būtībā citādāk, tikai četrās stadijās, kas ir 4 burti AVAJa.

 

6.1. Vēlmes baudīt izpausmes process

Vēlme saņemt nevar izpausties kādā būtībā citādāk, tikai četrās stadijās, kas ir 4 burti AVAJa.

24) Izskatīsim šo jautājumu nedaudz detalizētāk, lai labāk izprastu sof, kas izveidojies malhutā.

Taču sākumā noskaidrosim to, ko definējuši kabalisti un kas tiek minēts Zoar Grāmatā un Tikunim: „Tu neatradīsi gaismu – lielu vai mazu gan augstākajās, gan zemākajās pasaulēs, kas būtu izvietota četrburtu vārda AVAJa kārtībā”.

Un tas atbilst likumam, kas minēts grāmatā „Dzīvības Koks”: pasaulēs nevar būt gaisma, kas nebūtu ietērpta kli. Lasīt tālāk »

SKA mācību materiāli. 15.kurss-17

(SKA MĀCĪBU KURSI), 15.kurss Nav komentāru »

<<15.kurss-16          15.kurss-18>>

7. nodarbība

Lai gan ierobežoja sevi tikai ceturtajā stadijā, gaisma attālinājās arī no pirmajām trim stadijām.

 

7.1. Pilnīga gaismas aiziešana no ierobežojušās malhut

Lai gan ierobežoja sevi tikai ceturtajā stadijā, gaisma attālinājās arī no pirmajām trim stadijām.

27) Un mēs jau noskaidrojām, ka centrālais punkts, tas ir, radīšanas nodoma rezultāta punkts, un tieši – vēlme tajā gūt baudu izdaiļoja sevi, lai lielākā mērā pielīdzinātu savu formu Radītājam. Un neraugoties uz to, ka no Radītāja puses šajā vēlmē baudīt nav nekādas formas atšķirības, ņemot vērā Viņa visvarenību, tomēr vēlmes punkts sajuta tajā it kā netiešu saņemšanu no Radītāja būtības, tāpat kā iepriekš minētajā piemērā par bagātnieku. Un tādēļ samazināja savu vēlmi līdz pēdējai stadijai, kura ir vēlmes baudīt robežlielums, lai saplūsmē palielinātu tiešu saņemšanu no Radītāja būtības, kā mēs noskaidrojām iepriekš.

Un tad gaisma aizgāja no visām vietas stadijām, tas ir, no visām četrām pakāpēm, kuras atrodas vietā. Un lai gan tā samazināja savu vēlmi tikai ceturtajā stadijā, taču garīgais saskaņā ar savu dabu nedalās daļās. Lasīt tālāk »

SKA mācību materiāli. 15.kurss-18

(SKA MĀCĪBU KURSI), 15.kurss Nav komentāru »

<<15.kurss-17          15.kurss-19>>

8. nodarbība

Hohma tiek dēvēta par gaismu, bet hasadim – par ūdeni.

Bina tiek dēvēta par augstākajiem ūdeņiem, bet malhut – par zemākajiem.

 

8.1. Divi gaismas veidi

Hohma tiek dēvēta par gaismu, bet hasadim – par ūdeni.

Bina tiek dēvēta par augstākajiem ūdeņiem, bet malhut – par zemākajiem.

29) Taču tagad mēs noskaidrosim četru stadiju cēloņu un seku būtību, kas nepieciešams, lai iedarbinātu vēlmes saņemt pabeigto formu. Kas, kā jau mēs noskaidrojām, izpaužas frāzē: „Ūdeņi kļuva grūti un radīja tumsu”. Lasīt tālāk »

SKA mācību materiāli. 15.kurss-19

(SKA MĀCĪBU KURSI), 15.kurss Nav komentāru »

<<15.kurss-18          15.kurss-20>>

8.3. Četrburtu vārda iekšējā jēga

Četras stadijas, kuras ir vēlmē, ir četru burtu AVAJa iekšēja jēga, un tās ir KaHaBTum (keter, hohma, bina, tiferet un malhut).

31) Un, lūk, 4 burtu četrburtu vārda iekšējā jēga. Burta jud galiņš nozīmē Bezgalību vai darbojošos spēku, kas atrodas radīšanas nodomā: „lai sniegtu baudu Viņa radījumiem”’. Un tas ir kli keter. Jud ir hohma vai stadija 1, kas ir spēks iekš darbojošā, kas acumirklī iekļauts Bezgalības izplatīšanās gaismā. Pirmā hei nozīmē binu vai stadiju 2, tas ir, šī spēka iziešanas etapu darbības stadijā. Citiem vārdiem, tā ir gaisma, kas ieguvusi lielāku avijuthohmai. Vav ir zeir anpin vai HaGaT NeHI, tas ir, hasadim gaismas izplatīšanās, kas iznāca ārā ar binas palīdzību, un tā ir stadija 3 vai patenciāls darbības izpausmei. Apakšējā hei iekš AVAJa nozīmē malhut, tas ir, stadiju 4 – darbības izpausmes stadiju pabeidzot saņemšanas kli – vēlmi saņemt, kura beidzas tikai šajā ceturtajā stadijā, ne agrāk. Lasīt tālāk »

SKA mācību materiāli. 15.kurss-20

(SKA MĀCĪBU KURSI), 15.kurss Nav komentāru »

<<15.kurss-19          15.kurss-21>>

9. nodarbība

Garīgā kustība nozīmē formas izmaiņas atklāšanos.

 

9.1. Garīgā kustība

Garīgā kustība nozīmē formas izmaiņas atklāšanos.

33) Atliek vēl noskaidrot jēdzienus „laiks” un „kustība”, ar kuriem mēs saskaramies šajā zinātnē gandrīz uz katra vārda. Tādējādi zini, ka garīgā kustība ir neredzama kustība no vienas vietas otrā, taču šeit ir runa par formas atjaunošanos, un jebkuras formas izmaiņas mēs dēvējam vārdā „kustība”. Tādēļ, ka tā ir atjaunošanās, tas ir, jaunas formas atšķirība garīgajā objektā no iepriekšējās kopējās formas tajā pašā objektā, un tas tiek definēts kā formas atdalīšanās un attālināšanās no šī garīgā objekta, un kā nākšana ar savu personīgo vārdu un vadību. Un līdz ar to šī forma pilnībā līdzinās materiālajai būtībai, kad kāda daļa ir atdalījusies un pārvietojas, kad pati pāriet no vietas uz vietu. Un tādēļ šī formas atjaunošanās tiek dēvēta vārdā „kustība”. Lasīt tālāk »

SKA mācību materiāli. 15.kurss-21

(SKA MĀCĪBU KURSI), 15.kurss Nav komentāru »

<<15.kurss-20          15.kurss-22>>

10. nodarbība

Visa matērija, kas attiecas uz radību, ir vēlme saņemt, bet viss, izņemot to, kas tajā atrodas, attiecas uz Radītāju.

 

10.1. Matērija, kas attiecas uz radījumu

Visa matērija, kas attiecas uz radību, ir vēlme saņemt, bet viss, izņemot to, kas tajā atrodas, attiecas uz Radītāju.

35) Un zini, ka vēlmes saņemt īpašība radījumā, kurš, kā pilnībā noskaidrojās, ir tajā esošā kli, tā ir arī visa kopējā matērija, kura attiecināma uz radību. Tādējādi, ka viss eksistējošais, izņemot to, attiecas uz Radītāju. Lasīt tālāk »

Modified WP Theme & Icons by N.Design Studio
Ierakstu RSS Komentāru RSS Pieslēgties