Dzirdēts maltītē Šavuot svētku godā Telavivā (1947. gada maijs)
„Viedais atnāca pilsētā” (Mišlej). Par viedaju tiek saukts Radītājs. Un „atnākt pilsētā” nozīmē, ka Radītājs atklāj sevi pasaulei Šavuotā.
Sliņķis sacīja: „Lauva gaida uz ceļa, bet viedaja, iespējams, nav mājās, un durvis laikam aizslēgti”. Bet ne par velti ir teikts: „Ja pielika pūles un ne atrada – ne tici!”. Un ja cilvēks redz, ka nav vēl izpelnījies tuvību ar Radītāju, tad tas ir tāpēc, ka nav pielicis nepieciešamās pūles, un tādēļ viņu dēvē sliņķis.
Bet kāpēc viņš nav strādājis? Ja meklē tuvību ar Radītāju, tad kāpēc negrib pielikt pūles, jo pat nekādu materiālu mērķi nav iespējams sasniegt bez darba? Un īstenībā, viņš ir gatavs pielikt pūles, ja tikai nebūtu tās lauvas uz ceļa, tas ir netīrais spēks, kā tika rakstīts: „Lauva glūn slēpnī”. Cilvēks, kas uzsāka ceļu pie Radītāja, satiekas ar lauvu, kas aizsprosto viņam ceļu, un ja zaudēs šajā kaujā, vairs nepacelsies.
Un tādēļ baidās viņš uzsākt šo ceļu, jo kas varēs pieveikt viņu? Tāpēc teic viņam: „Nav nekādas lauvas uz tava ceļa!” Tas ir „Nav neviena cita, izņemot Viņu”, jo nav cita spēka pasaulē, kā tika rakstīts: „Un viss radītais tika radīts tam, lai trīcētu priekš Viņa”.
Un tad atrod viņš citu atrunu: „Bet viedaja laikam nav mājās!” Viedaja mājās — tā ir nukva, svētā Šhina. Un par cik cilvēks nevar paskaidrot, vai viņš iet pa svētības ceļu vai nav, tad saka, ka viedaja laikam nav mājās. Tas it tās nav Viņa mājās, nav svētības mājās, un no kurienes cilvēkam ir zināms, vai viņš iet pa īsto ceļu. Un tad viņam saka: „Viedais ir mājās!”, tas ir „cilvēka dvēsele iemācīs viņu”, un galu galā viņš zinās, ka virzās svētības ceļā.
Un tad viņš iebilda: „Bet durvis laikam aizslēgtas!” Tas ir nav iespējams ienākt pils iekšā, tāpēc ka „ne katrs, kas vēlās pietuvināties pie Radītāja, atnāks pie Viņa un pietuvināsies”. Bet teica viņam: „Durvis nav aizslēgtas”, jo mēs redzam, ka daudzi uzpelnījās ienākt iekšā.
Un tad viņš atbild: „Lai nu kā, vienalga neiešu!” Jo ja viņš ir slinks un nevēlās pielikt pūles, tad kļūs par prātīgu un nepiekāpīgu, sargājoties uzkrauties lieku darbu. Bet patiesībā, tas, kas grib strādāt, redz otrādi, kas daudzi ir guvusi panākumus. Ja tomēr negrib strādāt, tad novēro, ka ir tādi, kas neguva panākumus – kaut gan tas ir tikai tādēļ, ka netika pieliktas pūles. Bet viņš ir slinks un vēlas tikai attaisnot sevi un savas rīcības, un tāpēc sāc gudri prātot. Tomēr patiesība atrodas tā, ka jāuzņemas garīgu darbu bez visādiem strīdiem un prātojumiem, un tad gūsi panākumus!
Jaunākie komentāri