Kabalas zinātne Latvijā

Mišnā „Avot” Ješua ben Parahija saka: „Radi sev ravu un iegūsti sev draugu, un vērtē katru cilvēku uz labāko pusi (tas ir, vienmēr atrodi viņam attaisnojumu)”. Tātad mēs redzam, ka šeit ir runa par trim lietām:

1) radi sev ravu;

2) iegūsti draugu;

3) katru cilvēku vērtē uz labāko pusi. Tas nozīmē, ka „radīt” sev ravu un iegūt biedrus – nav pietiekami. Nepieciešams vēl labi izturēties un meklēt attaisnojumu visiem cilvēkiem. Lasīt tālāk »

Masahet „Brahot” sacīts: „Tā būs pastāvīgi: vispirms cilvēks atzīs Radītāja varenumu, bet pēc tam raidīs Viņam lūgšanu”. Bāls Sulams to izskaidroja: „Tam, kurš vēlas kaut ko lūgt kādam citam, lūgt par kādu pakalpojumu, katrā ziņā ir jāzina:

1. a) ka viņam ir tas, ko lūdz – un ja nav, kāda jēga lūgt;
2. b) ka devējs ir labs. Var gadīties arī tā, ka viņam ir tev nepieciešamais, taču viņš nevēlas dot.

Lasīt tālāk »

17. raksts, 2. daļa, 1984.g.

Pirmām kārtām, kad pulcējas (biedri), nepieciešama dienas kārtība. Tas nozīmē, ka katrs savu iespēju robežās runās par sabiedrības svarīgumu – citiem vārdiem, kādu labumu viņam sniedz sabiedrība. Atbilstoši viņa cerībām uz to, ka sabiedrība viņam dos svarīgas lietas, kuras viņš pats nespēj iegūt, – atbilstoši tam viņš labi vērtē sabiedrību.

Viedie par to teikuši („Brahot”, 32): „Skaidroja rabīns Simlajs: cilvēks pastāvīgi cels godā Radītāju un pēc tam lūgsies. No kurienes mums tas ir zināms? No Mozus, kā sacīts: „Tajā laikā es ļoti lūdzu Radītāju”¹. Un sacīts: „Visžēlīgais Dievs, Tu sāki (rādīt)”². Tāpat sacīts: „Ļauj es pāriešu un palūkošos uz šo labo zemi”³”. Lasīt tālāk »

17. raksts, 1. daļa, 1984.g.

Par biedru svarīgumu, kuri atrodas grupā, – kā viņus vērtēt? Proti, kāda svarīguma sajūta katram ir jāpiešķir savam biedram? Loģika prasa, ka, ja cilvēks redz, ka biedrs atrodas uz zemākas pakāpes nekā viņš, tad viņš vēlas viņu mācīt, kā uzvesties, izpaužot labākās īpašības salīdzinājumā ar viņu. Tadā gadījumā cilvēks nevar būt viņam biedrs, bet var uzskatīt viņu kā mācekli, nevis biedru.

Turpretī, ja cilvēks redz biedru atrodamies uz augstākas pakāpes kā viņš un redz, ka var iemācīties no viņa labām īpašībām, tādā gadījumā biedrs var būt viņa skolotājs (ravs), nevis biedrs. Lasīt tālāk »

Noteikti ir jāsaprot, ar ko cilvēks var palīdzēt biedram. Vai šis jautājums tiek lemts tieši tur, kur ir nabagie un bagātie, gudrie un muļķi, stiprie un vājie u.tml.? Taču, ja visi ir bagāti, vai visi ir gudri, vai visi ir stipri u.tml. – ar ko cilvēks var palīdzēt citam?

Tomēr mēs redzam, ka pastāv viena lieta, kas piemīt visiem, – gara pacēlums. Sacīts: „Nemiers cilvēka sirdī – lai pastāsta par to citiem”¹. Tāpēc, ka atrasties gara pacēlumā nelīdzēs cilvēkam ne bagātība, ne gudrība, ne tml. Lasīt tālāk »

1. Biedru mīlestības nepieciešamība.

2. Kādēļ es izvēlējos tieši šos biedrus un kādēļ biedri izvēlējās mani?

3. Vai katram biedram ir jāizrāda mīlestība pret sabiedrību? Vai arī ir pietiekami ar to, ka viņa sirdī ir mīlestība un viņš pieticīgi strādā biedru mīlestības labā? Un tādēļ viņam nav jāatklāj tas, kas ir viņa sirdī?

Lasīt tālāk »

1.raksta 2.daļa (1984.g)

Cilvēks ir radīts kopā ar tilpni (kli), kuru dēvē par „pašmīlību” un tādēļ tad, kad cilvēks neredz, ka kāda no darbībām sniegs viņam kādu personīgu labumu, viņam nav dzinējspēka, lai pieliktu pūles, kas ļautu veikt pat vienkāršu kustību. Bez pašmīlības atcelšanas nav iespējams sasniegt saplūsmi ar Radītāju, tas ir, īpašību līdzību.

Un tādēļ, ka tas ir pretēji mūsu būtībai, – nepieciešama sabiedrība, kurā visi būs kā liels spēks, lai mēs varētu strādāt kopā ar mērķi atcelt vēlmi saņemt, ko dēvē par „ļaunumu”, jo tieši tas liek šķēršļus sasniegt mērķi, kura dēļ tika radīts cilvēks. Lasīt tālāk »

1.raksta 1.daļa (1984.g)

Mēs sapulcējāmies kopā, lai dibinātu grupas struktūras pamatu visiem tiem, kuri ieinteresēti mērot Bāla Sulama ceļu un apgūt viņa metodiku, kas parāda cilvēkam, kā pacelties augšup, mērojot pakāpes, atbrīvojoties no kategorijas dzīvnieks, kā sacījuši viedie pantā „jūs – Manas avis, Mana draudze, jūs – cilvēks”¹: „Jūs tiekat dēvēti par cilvēku, bet elku pielūdzējus nedēvē par cilvēku”² – Rašbija domu grauds³.

Lai saprastu cilvēka līmeni, mēs sniegsim šeit viedo domu graudus par pantu „Noklausīsimies slēdzienu attiecībā uz visu: trīci Radītāja vaiga priekšā un nepārkāp Viņa baušļus, jo tā ir cilvēka būtība”⁴. Gemara jautā: „Ko nozīmē „tā ir cilvēka būtība”? Rabijs Eliezers sacīja: „Visa pasaule radīta tikai šī nolūka dēļ”⁵ – tas ir, visa pasaule radīta tikai lai baidītos no Radītāja.

Lasīt tālāk »

„Ierakstīts bauslības galdiņos.”
Lasi nevis „ierakstīts” („harut”), bet „brīvība” („herut”),
tas nozīmē – „viņi atbrīvojās no nāves eņģeļa”.

Sacītajam nepieciešams skaidrojums, jo nav saprotams, kādā veidā Kabalas metodikas saņemšana atbrīvo cilvēku no nāves? Un turklāt, kā varēja notikt, ka pēc tam, kad mēs, saņēmuši šo metodiku, izpelnījāmies mūžīgo ķermeni, pār kuru nāvei nav varas, atgriezāmies atpakaļ un to zaudējām? Vai mūžīgais var izzust?

GRIBAS BRĪVĪBA

Taču, lai izprastu izteiciena „brīvība no nāves eņģeļa” dziļumu, nepieciešams sākumā saprast, ko nozīmē termins „brīvība” tā parastajā, cilvēciskajā izpratnē. Vispārīgi izskatot vārdu „brīvība”, to var attiecināt uz dabas likumu, kas caurvij visas dzīves sfēras. Mēs taču redzam, ka dzīvnieki, kurus esam sagūstījuši, mirst, kad tiem atņemam brīvību.

Un tas ir patiess apliecinājums tam, ka Augstākā vadība nepiekrīt jebkuras radības pakļaušanai verdzībā. Ne velti pēdējās simtgades cilvēce karoja, līdz sasniedza zināmu personas brīvības līmeni.

Taču jebkurā gadījumā mūsu priekšstats par jēdzienu, kuru izpaužam vardā „brīvība”, ir ļoti miglains un ja mēs iedziļināsimies šī vārda iekšējā saturā, no tā gandrīz nekas nepaliks. Tāpēc, ka, pirms pieprasīt personas brīvību, tev ir jāpieļauj, ka šī īpašība, kas dēvēta par „brīvību”, ir katrā personā, tas ir, ka tā var rīkoties pēc savas izvēles, brīvas vēlmes. Lasīt tālāk »

302.turpinājums

Jēdzienu saraksts

„Ja mēs aizmirstam vārda nozīmi kādā no jēdzieniem, tas ir sliktāk par šī vārda pazušanu no jēdziena, – jo nepareiza izpratne apslēps no jums visu jēdzienu. Tādēļ pieradini sevi izmantot jautājumu un atbilžu tabulu, līdz pat iekalšanai no galvas”.

Bāls Sulams

55) Kādi jēdzieni tiek atsijāti kabalas zinātnē?

Šajā zinātnē no tās sākuma un līdz beigām nav neviena vārda, kas paustu jūtamu vai šķietamu jēdzienu, kā, piemēram, vieta, laiks, kustība un tamlīdzīgi, tāpat arī garīgajiem objektiem nav raksturīga izzušana. Un jebkura formas mainīšanās nenozīmē, ka izzudusi sākotnējā forma, bet ka šī sākotnējā forma palika savā vietā bez jebkādām izmaiņām un tad formas maiņa, kas tagad iegūta, pievienojās šai pirmajai formai (1.nod., „Or pnimi” sākumā, no vārdiem „Jāiegaumē…”). Lasīt tālāk »