Kabalas zinātne Latvijā

Dzirdēts 27. Adarā

„Ja ne es sev, kas palīdzēs man? Taču, ja es savā labā – tad kas es esmu?” Un tā ir savstarpēji noliedzošā pretruna cilvēka darbā.

Cilvēkam viss savs darbs jādara tā, it kā neviens nespētu viņam palīdzēt, izņemot viņu pašu, un nav kam viņu glābt. Kā sacīts: „Tas vārds ir tuvu pie tevis, tavā mutē un tavā sirdī, lai tu to pildītu” (Devarim). Tas ir, jāpieliek pūles līdzīgi kā vadībā ar atalgojumu un sodu. Turklāt sevī jāzina: „Taču, ja es savā labā – tad kas es esmu?”, tas ir, viņš pilnībā ir atkarīgs no Radītāja personiskās vadības un nav neviena spēkos ko tajā mainīt. Lasīt tālāk »

Dzirdēts 2. Nisanā (1947. gada 23. martā), Telavivā

„Nenogalini nevainīgo un taisno” (Šemot, 23.).

„Taisnais” – tas, kurš attaisno Radītāju un visu, ko jūt, sliktu vai labu – pieņem ar ticību augstāk par zināšanām. Un tā ir labā līnija.

„Nevainīgais” – nozīmē skaidru, godīgu skatienu uz savu stāvokli, jo „tiesnesim ir tikai tas, ko redz viņa acis”. Turklāt, ja viņš nesaprot kādu stāvokli vai nespēj izzināt, tad nav jānotušē īpašības, kas pašlaik atklājas viņa skatienam. To dēvē par kreiso līniju un viņam obligāti jānodrošina to abu pastāvēšana.

Dzirdēts 1947. gadā

Nav iespējams izpelnīties pilnībā visas Toras gaismu, bet apreibināts ar Toras vīnu, cilvēks sajutīs, ka visa pasaule pieder viņam un, neskatoties uz to, ka vēl nav sasniedzis pilnīgu gudrību (Hohma), domās un jutīs, ka viņam ir viss un absolūtā pilnībā.

Dzirdēts 1947. gadā

Sestdienas gaisma sasniedz guf, ķermeni, tāpēc sestdien saka: „Dāvida psalms. Teici To Kungu, mana dvēsele, un viss, kas manī…”, tas ir, ķermeni. Tostarp Roš Hodeš (jauna mēneša sākums) attiecas uz līmeni nešama, sasniedz tikai dvēseli un nestaro ķermenim, tādēļ saka tikai: „Teici To Kungu, mana dvēsele,…” un nepieliek klāt „un viss, kas manī…”, jo nenonāk līdz guf, ķermenim (sk. Zoar Grāmatas 97. lpp.).

Dzirdēts 14. Adarā (1947. gada 6. martā), Telavivā

„Vaiga sviedros tev būs maizi ēst” (Berešit). „Maize” nozīmē Toru, par kuru sacīts: „Nāciet, ēdiet no manas maizes” (tāpat, „cīnieties”) (Mišlei). Tas ir, cilvēkam jāmācas Tora bailēs, svētbijīgās trīsās, vaiga sviedros un ar šo izlabos grēku, izdarītu ar Atzīšanas Koku.

Dzirdēts 1947. gadā

„Atnākošajam attīrīties – palīdz”. Tas nozīmē, ka cilvēkam vienmēr jābūt „atnākšanas stāvoklī”. Taču, ja viņš jūtas tīrs un izlabots, tad vairs nav nepieciešama palīdzība, jo saņēmis labošanos un aizgāja. Turpretim, ja viņš jūt, ka iet, lai atnāktu, tad, protams, viņam palīdz, tāpēc ka cilvēka vēlme pārvar visus šķēršļus, jo viņš lūdz īstenību.

„Jo tavi glāsti labāki par vīnu!” (Augstā dziesma), tas ir, no vīna var apreibt, bet „piedzērušajam liekas, ka viņam pieder visa pasaule”, un nav viņam nekādu neapmierinātu vēlmju, pat sešu tūkstošu gadu laikā, kamēr turpinās labošanās.

Dzirdēts 1. Adarā (1947. gada 21. februārī), Tverijā

Mūsu viedo Tverija, cik labi tevi ieraudzīt! „Redze” nozīmē gudrību, Hohma. „Labi” nozīmē, ka tur cilvēks  spēj sasniegt Hohma līmeņa gudrību.

Un Rabijs Šimons bar Johajs attīrīja Tverijas tirgus no nešķīstām mirstīgām atliekām, tas ir, vēlmes baudīt sevis dēļ, par kuru sacīts: „Grēcinieki savas dzīves laikā tiek dēvēti par miroņiem”. Turklāt visa nešķīstība pieder tikai Hohma līmenim, tādēļ tieši Tverijā, kur ir koncentrēta gudrība (Hohma), bija nepieciešams attīrīt tirgus.

Viņam jautāja: „Vai tev dārgas tavas ciešanas?” Un atbildēja: „Nedz tās, nedz atalgojums par tām. Es raudu par skaistumu, kas pamests trūdēt pīšļos” (Babiloniešu Talmuds).

Galvenās ciešanas tiek sajustas tajā, kas ir augstāk par zināšanām. Jo vairāk ciešanas nesakrīt ar prātu, jo tās ir spēcīgākas. To dēvē par ticību augstāk par zināšanām un no tāda darba Radītājs saņem baudu. Sanāk, ka atalgojums ir tajā, ka šis darbs sniedz baudu Radītājam.

Taču uz laiku, līdz cilvēks spēs sevi pārvarēt un attaisnot Radītāja vadību, līdz tam brīdim Šhina paliek pīšļos. Tas ir, darbs saskaņā ar ticību, ko dēvē par Svēto Šhinu, notiek trimdā – novestā lejā pīšļos. Un par to viņš sacīja: „Nedz tās, nedz atalgojums par tām”, tas ir, nespēj izciest šo pagaidu stāvokli. Un uz to atbildēja: „Es raudu par to un par šo” (Babiloniešu Talmuds. traktāts Brahot).

„Baušļiem nolūks nav nepieciešams” un „par to izpildi nav atalgojuma šajā pasaulē”. Nolūks – tā ir doma un garšas izjūta bauslī. Un tas patiesībā ir atalgojums. Tāpēc, ja cilvēks nobauda baušļa garšu, kā arī saprot tā domu, viņam vairs nav nepieciešams lielāks atalgojums. Tādēļ, ja baušļiem nav nepieciešams nolūks, tad, protams, par tiem nesaņem atalgojumu šajā pasaulē, jo cilvēkam nav jēgas un garšas izjūtas attiecībā uz bausli.

Iznāk, ja cilvēks atrodas tādā stāvoklī, kad viņam nav nekāda nolūka, tad līdzās tam nesaņem nekādu atalgojumu par baušļiem, jo atalgojums par bausli – tā saprāts un garša. Turklāt, ja viņam to nav, tad, protams, nav viņam arī atalgojuma par bausli šajā pasaulē.

Dzirdēts 24. Avā (1945. gada 3.augustā)

Rakstīts: „Neradi citus dievus Mana vaiga priekšā”, – un Zoar grāmata skaidro, ka ir nepieciešami „akmeņi, lai to varētu nosvērt”. Un jautā par to: „Kā ar akmeņu palīdzību nosvērt darbu, lai tādējādi uzzinātu savu stāvokli Radītāja ceļā?” Un atbild: jo ir zināms, ka laikā, kad cilvēks sāk strādāt vairāk, kā pieradis, ķermenis sāk spirināties un visiem spēkiem pretoties šim darbam, jo attiecībā uz ķermeni atdeve ir jūgs un smaga nasta, un tas nespēj izturēt šo darbu. Turklāt ķermeņa pretdarbība izpaužas cilvēkā ar svešu domu parādīšanos, un viņš sāk uzdot pazīstamo jautājumu: „Kas un ko?” (Kas ir jūsu Radītājs? Ko šis darbs jums sniedz?) Un sakarā ar šo jautājumu cilvēks saka, ka visus šos jautājumus viņam nosūtījusi, protams, sitra ahra (nešķīstie spēki), lai traucētu darbā.

Ja cilvēks saka, ka tie atnāk no nešķīstiem spēkiem, tad pārkāpj rakstīto: „Neradiet citus dievus Mana vaiga priekšā”. Lasīt tālāk »