Kabalas zinātne Latvijā

Grāmata „Šamati”, 47. raksts

„Tur, kur tu arodi Viņa varenumu, tur atradīsi Viņa pazemību” (Megila).

Ja cilvēks pastāvīgi atrodas patiesā saplūsmē ar Radītāju, tad redz, ka Radītājs Sevi ved lejā sava radījuma līmenī, tas ir, atrodas ar viņu visās maziskās lietās. Un cilvēks nezina, ko tad viņam darīt?

Tādēļ sacīts: „Radītājs, sēžot tik augstu, noliecas, lai redzētu, – debesīs un uz zemes”, tas ir, cilvēks apjauš Radītāja varenumu, bet pēc tam redz debess „kritumu” līdz zemes līmenim. Lasīt tālāk »

Grāmata „Šamati”, 46. raksts

Ko nozīmē Izraēlas vara (vēlme pēc Radītāja) pār klipot (nešķīstajām vēlmēm) un, gluži pretēji, klipot vara pār Izraēlu? Vispirms jānoskaidro, ko nozīmē Israel un „pasaules tautas”.

Vairākās vietās ir paskaidrots, ka Israel ir iekšējās, kelim „virspuses” daļas nosaukums, ar kurām ir iespējams strādāt, lai varētu atdot Radītāja labā. Lasīt tālāk »

Grāmata „Šamati”, 45. raksts

Dzirdēts Elula 1. dienā (1948. g. 5. septembrī)

Ir divi stāvokļi Torā un divi stāvokļi darbā: bailes un mīlestība.

Tora ir pilnības stāvoklis, kad nerunā par cilvēka darbu, par stāvokli, kurā viņš konkrēti atrodas, bet runā tieši par Toru.

Lasīt tālāk »

Grāmata „Šamati”, 44. raksts

Dzirdēts 10. Tevetā (1928. g. 3. janvārī)

Nepieciešams pārbaudīt savu ticību un lūkoties, vai tevī ir bijības trīsas un mīlestība, kā sacīts: „Ja Es – Tēvs, kur ir cienība pret mani? Ja Es – valdnieks, kur ir bailes manā priekšā?”. Tas tiek dēvēts par „moha”, darbs prātā.

Turklāt arī jāseko, lai nebūtu jebkādu vēlmju gūt baudu sevis labad, un lai pat nerastos tāda doma, lai nerastos vēlme baudīt egoistiski, bet lai visas vēlmes tiktu vērstas tikai uz vienu – ar savām domām un rīcībām sagādāt prieku Radītājam. To dēvē – „liba”, darbs sirdī, par to sacīts: „Radītājs savā žēlsirdībā prasa visu cilvēka sirdi”.

Grāmata „Šamati”, 43. raksts

Par patiesību dēvē to, ko cilvēks sajūt un redz ar savām acīm. Un to dēvē par „atalgojumu un sodu”, kad nav iespējams saņemt neko bez iepriekš pieliktajām pūlēm.

Gluži kā cilvēks, kurš sēž pie mājas un nevēlas pielikt pūles, lai nopelnītu, kurš saka, ka Radītājs Labs un vēl labu saviem radījumiem, visiem dod nepieciešamo, un, protams, arī viņam sūtīs visu, kas vajadzīgs, un pašam ne par ko nav jārūpējas. Protams, šis cilvēks nomirs no bada, ja tā uzvedīsies. Un veselais saprāts mūs par to pārliecina, un mēs ar savām acīm redzam, ka patiesībā tā arī notiek, un tāds cilvēks nomirst no bada. Lasīt tālāk »

Grāmata „Šamati”, 42. raksts

Dzirdēts Elula mēneša 15. dienā (1942. g. 28. augustā)

Lai saprastu, uz ko garīgajā darbā norāda saīsinājums ELULS (Es pie Mīļā sava, bet Mīļais pie manis), nepieciešams noskaidrot vēl dažus jēdzienus:

1. „Valdīšanas”, „atmiņu”, „šofara pūšanas” nozīme, tāpat sacītā jēga: „Pakļauj savu vēlmi Viņa vēlmei, lai Viņš pakļautu Savu vēlmi tavai vēlmei”.
2. Kāpēc viedie sacīja, ka „Grēciniekiem nekavējoties piespriež nāves sodu, bet taisnajem – tūliņ dzīvību”.
3. Kāpēc rakstīts: „Geršona dēli: Livni un Šimi” (Šemot 6:17).
4. Kāpēc rakstīts Zohar Grāmatā, ka „Jud ir melnais punkts, kurā nav nekā balta”.
5. Rakstītā nozīme: „Augstākā Malhut kļūst zemākajam Keter”.
6. Kāpēc darba prieks liecina par to, ka darbs ir pilnīgs.

Lasīt tālāk »

Grāmata „Šamati”, 41. raksts

Dzirdēts Pesaha svētku pirmās dienas vakarā (1945. g. 29. martā)

Sacīts: „Un noticēja Radītājam un viņa vergam, Mozum”. Pesaha gaisma spēj dot cilvēkam ticības gaismu. Taču nepareizi domāt, ka ticības gaisma ir maza gaisma. Maza gaisma vai liela – atkarīgs tikai no saņēmējiem. Ja cilvēks nestrādā pareizajā virzienā, viņš domā, ka viņam ir tik liela ticība, ka var dalīties ar to ar daudziem cilvēkiem. Tad arī viņi būs tādā pilnības stāvoklī kā viņš. Lasīt tālāk »

Grāmata „Šamati”, 40. raksts

Dzirdēts 1943. g.

Ir divi ceļi: kreisais un labais. Labais – no vārda „pagriezt pa labi” (eimin – sakrīt ar vārdu emuna – ticība) nozīmē ticību Radītājam. Un kad Skolotājs saka māceklim iet labo ceļu, kur „labais” nozīmē pilnību, bet kreisais – absolūti nepilnīgs, tas ir, tāds, kurā nav labošanās, tad māceklim ir jātic savam Skolotājam, kurš saka iet labo ceļu, pilnības ceļu.

Pilnība, kura jāsasniedz māceklim, ir tāds stāvoklis, kad cilvēks iztēlojas savās domās ainu, it kā viņš jau ir izpelnījies absolūtu ticību Radītājam, un viņa sajūta ir tāda, ka Radītājs valda pār pasauli ar labestību un dara labu, ko saņem radījumi. Lasīt tālāk »

Grāmata „Šamati”, 39. raksts

Dzirdēts 26. Ševatā (1947. g. 16. februārī)

Lapa nozīmē ēnu, gaismas apslēpšanu, no saules. Ir divi ēnas veidi:

1. Ēna, svētuma rezultātā,
2. Ēna, grēka rezultātā.

Tas ir, pastāv divi gaismas apslēptības veidi Universā – tāpat kā mūsu pasaulē ēna rada apslēptību attiecībā pret sauli, tāpat eksistē apslēptība attiecībā pret augstāko gaismu, kuru dēvē par „sauli” un kura nāk no svētuma cilvēka izvēles rezultātā. Kā sacīts par Mozu: „Noslēpa Mozus savu seju, jo baidījās skatīties”, tas ir, ēna bija baiļu rezultāts, bailes saņemt gaismas pārpilnību, jo baidījās, ka nespēs to saņemt ar nolūku ne sevis labad, bet Radītāja labad. Lasīt tālāk »

Grāmata „Šamati”, 38. raksts

Dzirdēts Nīsāna 10. dienā (1947. g. 31. martā)

Bagātība ir tilpne, kurā glabājas cilvēka īpašums. Piemēram, graudus glabā klētī, bet dārgas lietas glabā aizsargātākā vietā. Tas ir, katra iegūstamā lieta tiek noteikta ar tās attieksmi pret gaismu, bet kli, tilpnei jāspēj ietilpināt šo lietu, jo, kā zināms, nav gaismas bez kli, un šis likums darbojas arī materiālajā pasaulē.

Taču, kas ir garīgā tilpne, kura spēj ietilpināt sevī gaismu un garīgo pilnību, ko mums vēlas dot Radītājs? Kādai ir jābūt tilpnei, lai tā būtu piemērota gaismai? Gluži tāpat kā šajā materiālajā pasaulē, tilpnei jābūt piemērotai tam, kas tajā glabājas, un tiem ir jāatbilst viens otram. Piemēram, mēs nevaram teikt, ka glabājam vīna krājumu, kurš nesabojāsies, ja tas ieliets jaunos maisos, vai esam sagatavojuši lielu miltu krājumu, ieberot to mucās. Taču kā tam ir jābūt, vīnam vajadzīgas mucas un krūzes, bet miltiem – maisi, ne mucas. Lasīt tālāk »