Kabalas zinātne Latvijā

Grāmata „Šamati”, 44. raksts

Dzirdēts 10. Tevetā (1928. g. 3. janvārī)

Nepieciešams pārbaudīt savu ticību un lūkoties, vai tevī ir bijības trīsas un mīlestība, kā sacīts: „Ja Es – Tēvs, kur ir cienība pret mani? Ja Es – valdnieks, kur ir bailes manā priekšā?”. Tas tiek dēvēts par „moha”, darbs prātā.

Turklāt arī jāseko, lai nebūtu jebkādu vēlmju gūt baudu sevis labad, un lai pat nerastos tāda doma, lai nerastos vēlme baudīt egoistiski, bet lai visas vēlmes tiktu vērstas tikai uz vienu – ar savām domām un rīcībām sagādāt prieku Radītājam. To dēvē – „liba”, darbs sirdī, par to sacīts: „Radītājs savā žēlsirdībā prasa visu cilvēka sirdi”.

Grāmata „Šamati”, 43. raksts

Par patiesību dēvē to, ko cilvēks sajūt un redz ar savām acīm. Un to dēvē par „atalgojumu un sodu”, kad nav iespējams saņemt neko bez iepriekš pieliktajām pūlēm.

Gluži kā cilvēks, kurš sēž pie mājas un nevēlas pielikt pūles, lai nopelnītu, kurš saka, ka Radītājs Labs un vēl labu saviem radījumiem, visiem dod nepieciešamo, un, protams, arī viņam sūtīs visu, kas vajadzīgs, un pašam ne par ko nav jārūpējas. Protams, šis cilvēks nomirs no bada, ja tā uzvedīsies. Un veselais saprāts mūs par to pārliecina, un mēs ar savām acīm redzam, ka patiesībā tā arī notiek, un tāds cilvēks nomirst no bada. Lasīt tālāk »

Grāmata „Šamati”, 42. raksts

Dzirdēts Elula mēneša 15. dienā (1942. g. 28. augustā)

Lai saprastu, uz ko garīgajā darbā norāda saīsinājums ELULS (Es pie Mīļā sava, bet Mīļais pie manis), nepieciešams noskaidrot vēl dažus jēdzienus:

1. „Valdīšanas”, „atmiņu”, „šofara pūšanas” nozīme, tāpat sacītā jēga: „Pakļauj savu vēlmi Viņa vēlmei, lai Viņš pakļautu Savu vēlmi tavai vēlmei”.
2. Kāpēc viedie sacīja, ka „Grēciniekiem nekavējoties piespriež nāves sodu, bet taisnajem – tūliņ dzīvību”.
3. Kāpēc rakstīts: „Geršona dēli: Livni un Šimi” (Šemot 6:17).
4. Kāpēc rakstīts Zohar Grāmatā, ka „Jud ir melnais punkts, kurā nav nekā balta”.
5. Rakstītā nozīme: „Augstākā Malhut kļūst zemākajam Keter”.
6. Kāpēc darba prieks liecina par to, ka darbs ir pilnīgs.

Lasīt tālāk »

Grāmata „Šamati”, 41. raksts

Dzirdēts Pesaha svētku pirmās dienas vakarā (1945. g. 29. martā)

Sacīts: „Un noticēja Radītājam un viņa vergam, Mozum”. Pesaha gaisma spēj dot cilvēkam ticības gaismu. Taču nepareizi domāt, ka ticības gaisma ir maza gaisma. Maza gaisma vai liela – atkarīgs tikai no saņēmējiem. Ja cilvēks nestrādā pareizajā virzienā, viņš domā, ka viņam ir tik liela ticība, ka var dalīties ar to ar daudziem cilvēkiem. Tad arī viņi būs tādā pilnības stāvoklī kā viņš. Lasīt tālāk »

Grāmata „Šamati”, 40. raksts

Dzirdēts 1943. g.

Ir divi ceļi: kreisais un labais. Labais – no vārda „pagriezt pa labi” (eimin – sakrīt ar vārdu emuna – ticība) nozīmē ticību Radītājam. Un kad Skolotājs saka māceklim iet labo ceļu, kur „labais” nozīmē pilnību, bet kreisais – absolūti nepilnīgs, tas ir, tāds, kurā nav labošanās, tad māceklim ir jātic savam Skolotājam, kurš saka iet labo ceļu, pilnības ceļu.

Pilnība, kura jāsasniedz māceklim, ir tāds stāvoklis, kad cilvēks iztēlojas savās domās ainu, it kā viņš jau ir izpelnījies absolūtu ticību Radītājam, un viņa sajūta ir tāda, ka Radītājs valda pār pasauli ar labestību un dara labu, ko saņem radījumi. Lasīt tālāk »

Grāmata „Šamati”, 39. raksts

Dzirdēts 26. Ševatā (1947. g. 16. februārī)

Lapa nozīmē ēnu, gaismas apslēpšanu, no saules. Ir divi ēnas veidi:

1. Ēna, svētuma rezultātā,
2. Ēna, grēka rezultātā.

Tas ir, pastāv divi gaismas apslēptības veidi Universā – tāpat kā mūsu pasaulē ēna rada apslēptību attiecībā pret sauli, tāpat eksistē apslēptība attiecībā pret augstāko gaismu, kuru dēvē par „sauli” un kura nāk no svētuma cilvēka izvēles rezultātā. Kā sacīts par Mozu: „Noslēpa Mozus savu seju, jo baidījās skatīties”, tas ir, ēna bija baiļu rezultāts, bailes saņemt gaismas pārpilnību, jo baidījās, ka nespēs to saņemt ar nolūku ne sevis labad, bet Radītāja labad. Lasīt tālāk »

Grāmata „Šamati”, 38. raksts

Dzirdēts Nīsāna 10. dienā (1947. g. 31. martā)

Bagātība ir tilpne, kurā glabājas cilvēka īpašums. Piemēram, graudus glabā klētī, bet dārgas lietas glabā aizsargātākā vietā. Tas ir, katra iegūstamā lieta tiek noteikta ar tās attieksmi pret gaismu, bet kli, tilpnei jāspēj ietilpināt šo lietu, jo, kā zināms, nav gaismas bez kli, un šis likums darbojas arī materiālajā pasaulē.

Taču, kas ir garīgā tilpne, kura spēj ietilpināt sevī gaismu un garīgo pilnību, ko mums vēlas dot Radītājs? Kādai ir jābūt tilpnei, lai tā būtu piemērota gaismai? Gluži tāpat kā šajā materiālajā pasaulē, tilpnei jābūt piemērotai tam, kas tajā glabājas, un tiem ir jāatbilst viens otram. Piemēram, mēs nevaram teikt, ka glabājam vīna krājumu, kurš nesabojāsies, ja tas ieliets jaunos maisos, vai esam sagatavojuši lielu miltu krājumu, ieberot to mucās. Taču kā tam ir jābūt, vīnam vajadzīgas mucas un krūzes, bet miltiem – maisi, ne mucas. Lasīt tālāk »

15.kurss-2>>

15. kurss

Iekšējā apcere

Grāmata „Desmit Sefirot Mācība” sastāv no 16 daļām, no kurām vairākas ietver nodaļu „Iekšējā apcere”. Šajā nodaļā tiek aprakstīta notikumu cēloņu un seku attīstība, tāpat ietverts daudz papildinājumu. Īpaši svarīga ir grāmatas pirmās daļas nodaļa „Iekšējā apcere”, jo tā sniedz vispārējās realitātes ainas sapratni un iedzīvina cilvēkā pareizas attieksmes fundamentu pret visu Universu.

Kursa „Iekšējā apcere” teksts ir izstrādāts sekojošā veidā: virsraksti un Bāla Sulama komentārs – taisnajā treknrakstā; šī kursa katra paragrāfa beigās ir norāde uz Mihaela Laitmana komentāru, kas atklāj pirmavota teksta iekšējo jēgu. Lasīt tālāk »

<<15.kurss-1          15.kurss-3>>

Ievads

Vispirms nepieciešams zināt, ka tad, kad runa ir par garīgajiem jēdzieniem, kas neiekļaujas laika, vietas un kustības kategorijā, nerunājot jau par dievišķo, mums nav vārdu, ar kuru palīdzību mēs varētu izteikties un izskaidrot savas domas, jo viss mūsu vārdu krājums ņemts no maņu orgānu iluzorajām sajūtām. Kā tādā gadījumā var paļauties uz mūsu vārdu krājumu tur, kur jūtas un iztēle nav noteicošie? Piemēram, ja izmantosim smalkāko vārdu „gaisma”, tad arī šis vārds asociējas un ir patapināts no saules gaismas vai sajūtamās iedvesmas gaismas u.tml. Ja tā ir, tad kā iespējams ar to izskaidrot jautājumus, kas saistīti ar dievišķo – saprotams taču, ka studējošajam tie nespēs sniegt neko patiesu? Nerunājot jau par to vietu, kur nepieciešams rakstveida formā, grāmatā, atklāt ar šo vārdu palīdzību strīdu un saskaņas priekšmetu šajā zinātnē, kā tas ierasts jebkuras zinātnes pētījumos. Ja mēs pieļaujam kļūdu pat vienā vārdā, kas tādējādi nesasniedz savu mērķi, studējošais momentāni apjuks un neatradīs ceļa rādītāja pavedienu visā studējamā priekšmetā kopumā. Un tādēļ kabalisti izvēlējās īpašu valodu, kuru var nosaukt par „zaru valodu”, tāpēc ka mums nav jebkādas būtības vai vadības pār kādu būtību šajā pasaulē, kas nāktu no savas saknes, kura atrodas augstākajā pasaulē. Turklāt jebkura šajā pasaulē esošā reālija sākas augstākajā pasaulē un pēc tam nonāk lejup šajā pasaulē. Tādējādi kabalisti bez grūtībām sev atrada gatavu valodu, ar kuras palīdzību varētu nododot viens otram savus sasniegumus mutiski un rakstiski, no paaudzes paaudzē, izmantojot zaru nosaukumus šajā pasaulē, tādējādi katrs nosaukums sevi izskaidro, it kā norādot ar pirkstu uz savu augstāko sakni augstāko pasauļu sistēmā. Lasīt tālāk »

<<15.kurss-2          15.kurss-4>>

1. nodarbība

Zini, ka iepriekš, pirms tika radīti radījumi un radītas radības, vienkāršā augstākā gaisma aizpildīja visu realitāti utt. („Ec haim, šaar 1, eihal 1).

Šos vārdus nepieciešams izskaidrot. Iepriekš, pirms tika radītas pasaules – kā tur varēja būt realitātes vieta, kuru pilnībā aizpildīja augstākā gaisma? Un arī runājot par vēlmes pacelšanās ierobežošanos, lai atklātu Viņa darbību pilnību: no grāmatas vārdiem it kā seko, ka tur jau bija zināms trūkums. Tāpat runājot par centrālo punktu Bezgalības pašā vidū, kur bija ierobežošanās parādība: ļoti izbrīna sekojošais – viņš taču jau teica, ka tur nav roš un sof, un tādā gadījumā, kā var būt vidus? Taču šie vārdi slēpj vislielāko dziļumu, un tāpēc esmu spiests paplašināt skaidrojumu. Lasīt tālāk »